Viņi iepazinās sēžot uz siltumtrases trubas pie katlumājas. Viņa izvilka savu dzejoļu kladi un lasīja viņam priekšā. Viņš pūlējās atstās iespaidu stāstot par vilkačiem, smalkajām enerģijām un aikido paņēmieniem. Truba patīkami sildīja dibenus, apkart baloja čagans sniegs.
Nākamaja rītā viņa savu kladīti parādīja ārstam. Pilnu kladi ar dzejoļiem. Parādīja, lai pastāstitu par sevi. "Pārāk plašās domas amplitūdas" - teica dakteris un zāļu glāzītē paradījās jauna tabletīte.
Nē, viņi iepazinās sēžot uz soliņa un metot pīlēm maizi. Pārbarotām slimnīcas pīlem, kurām vairak par sadrupinātajām bulkām interesēja spalvu spodrināšāna un sāncenšu trenkāšana.
Viņa pagriezās un teica: "Bet Tev nav astes." Viņas acīs spīdēja neizraudatas asaras. Ja viņa nebūtu tik pārdabiski skaista, viņš būtu aizmucis.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |