mry

Fri, 13 Jul 2007 21:41:08 GMT

ruugts ir ne tikai analgiins
bet arii dziive ziniet
nevajag zakji nesteigsimies
neatvadiisimies

Zivs

Sun, 27 May 2007 21:58:16 GMT

Es metu sevii smagu enkuru, lai nokljuutu pa leeto atpakalj pie zemes, bet allazh enkurs kljuust par saapiigu aakji, kas pleesh iekshas, lai gan nejuutu, jo pazemiibaa piekljauju pieri mitrai zemei.

***

Thu, 08 Feb 2007 23:08:36 GMT

Tavaa krustvaardu miiklaa dazhaadi cilveeki zinaas iistaas atbildes. un notikumu kraasas maina tas, kaadi cilveeki un kaadaa intensitaatee ir tev liidzaas, vienbuushana ir zupa bez saals, kuraa tu viens pats esi kjiploks, loks un mr dz.bonds. nu jaa, var spekuleet - saals ir arii tava baltaa naave.

asaras ir saaljas, bet tad vinjas paarveeshas par naaves juuru. dibenaa teoreetikji veel meerii asinsspiedienu un dziivotspeeju.

Mon, 28 Aug 2006 22:43:04 GMT

nav slikti kko pameklēt. tā var redzēt, kas ir tas, kas tev visvairāk vajadzīgs. nemaz nevajag iegūt. ar iegūšanu sākas problēmas. jo tu tad jau esi aizmirsis, kas tev ir visvairāk vajadzīgs

Mon, 28 Aug 2006 22:33:27 GMT

iemīlēties kādā uz pusstundu arī pieder pie garīgās prakses. tramvajiemīlestība, koncertiemīlestība, garāmiemīlestība. paejot garām, tevī paliek sprukstiņsmaids vai ilgošanās, vai sirdssiltums.

visam tālākajam vairs īsti nav dzīvības. ieslēdzas kkāda matrice. zināma, pa priekšu ejoša. kaut vai tik vien kā kniebiens krūmos vai skatienu secība. nesakiet, ka jāiemācās aizvērt acis uz matricēm un ticēt visam kā pirmoreiz.. tā pati būtu vislielākā matrice. ieslēgties, lai iemīlētos arī otrreiz.

kāda liela skaista matrice ir sākusi iet bez manis. es esmu sākusi iet kkur pa labi pa kreisi. cilvēks ar īpašām vajadzībām.. tas, ja izkāpj no vilciena nepiemērotā brīdī..

patiesība slēpjas patiesībā, e!

visgrūtāk ir pateikt patiesību, ja kāda matrice ir svēta.

pašam visgrūtāk noticēt sev pašam, vai ne tā? noticēt tad, kad ļoti gribas noticēt kkam citam.

nē, es nerakstu sāpīgus vārdus, ko pagraizīt sirdi, un man no malas pasmieties. mēģinu tikt ārā no peļuslazda ilknīšiem.

tikt varbūt atkal kādā kopīgā matricē.

Mon, 28 Aug 2006 22:06:01 GMT

Igaunijbraucienā vissiltākais bija visas otrās puses. otrās puses naktīm, otrā puse braucienam, otrā puse iekšējam mēnesim.

Nevajag braukt kkur tikai tāpēc, ka mājās nav mājsajūtas. citur arī nebūs. Ja mājās nevar ieslēgt gaismekli palasīšanai, tad arī teltī nevarēsi. Ja pat savā vissvētākajā vietā nespēj atrast mieru sevis sajušanai, tad citur varēsi vēl mazāk.
Tallinā piektdienas naktī nepazīstamo cilvēku pasaulē rēgojās visas tās pašas sejas, ko es ilgojos sastapt arī Rīgā. Tur un tad laikam uzskrēju tajā smilkstiena pašā virsotnē. Kopā ar apziņu, ka arī svešā pilsētā tu vazājies ar tām "beznaudas - tātad nav kur likties" un "nestandarts" važām.
Bet, protams, sadurties pašam ar sevi aci pret aci vēlreiz tajā pašā gaitenī vien ir tā vērts. Es mācos tā - pa pilienam vien. Lēnām ieskaidroju sev, kas es esmu un kurp eju. Ja ne vairāk.

Piemēram, nekas baznīcā mani vairs negrib uzrunāt. Pat tad, ja es eju. Aizgāju uz pareizticīgajiem. Bet tur pret mani klusē. Aizgāju arī Tallinā uz pusi dievkalpojuma. Otro pusi sēdēju uz kāpnēm ar citiem tūristiem. Spāņu puiši, itāļu puiši. Dzēru ūdeni.

Sūcu no grāmatām pēdējo sulu, tā uzturot sevi pie dzīvības. No cilvēkiem vai nu nav ko sūkt, vai arī es tik un tā to neatļaujos, negribas vampīrisma. Domās aizsmaidu, ka domāju par viņu, bet tad - nē, neliecies traucēts/traucēta.. ko es tev pateikšu.. ko es tev pajautāšu..

Katrā gadījumā viss, pie kā es ķeros, arvien centrtiecīgāk mani ved pie manis pašas. Protams, ka es to zināju, protams, ka es nemaz nekur citur nemeklēju. Bet vienmēr esmu palikusi arī ārpasaulē, un tagad ir interesanti redzēt, cik tuvu centram jau ir atveduši visi mājieni un zīmes, un emo stāvokļi.

Mon, 28 Aug 2006 21:15:40 GMT

Ne ar vienu citu tik izteikti..

Kad mēs pašķiramies kā divi eži, katrs pats sevī sadūries, tad pēc tam mājupceļā man piesienas visi apkārtnes deģenerāti.
Un cilvēku atšķirtība no viņu pašu īstenās dabas ir tik jūtama kā burbuļi, tā vien gribas ar egļu skujām sadurstīt. Lai gan es sēžu maximāli sevī ievērsusies. Un tā allaž.

Lai gan es zinu šī visa shēmu un mehānismu, un droši vien arī apkārtceļu, allaž ļaujos tādai peklītei, jo tad visu var novest līdz salūšanai un galvas noliekšanai. Un tad atkal pavīd kkas tik neticami silts, tik (ne)pelnīti uzticams un īsts.

Mon, 28 Aug 2006 15:13:43 GMT

hosp.cl ienākošie maili kā šurpplūstošas migrējošo putnu lavīnas no ziemeļu ledājiem, no pārplūdušām centrāleiropas upēm, no karstu asiņu uzverdušas turcijas

griezies tu, cilvēks, ap savu ceļazīmes ceļastabu istabas vidū, sapinies bizē un astē, un nekurienē; rokas švīkst ap metāla stabu.

bet migrējošie putni iekliedz, un tu jūti, ka Zeme ir dzīva un kā plūst tās aortas un asinsvadi siltās straumēs arī caur Tavu izmisušo pilsētu.

lai gan atkal aizmigu neizejamajā labirintā un lai gan atkal grasos pēc pamošanās ar sagrābstītajiem spēkiem sperties kkur (galvenais, ka kkur!) - gandrīz vai dauzīties pret stiklu, lai tiktu ārā - manī dīgst meklētā sēkla. viss iepriekš darītais tajā iekļaujas, bet nekādu normalitāti no sevis citiem piesolīt tik un tā nevarēšu.

Thu, 17 Aug 2006 00:24:37 GMT

kur gan agrāk bija
http://www.whatsonwhen.com
..

:)

( un http://www.haha.nu/funny/strange-statues-around-the-world/ )

ķi-ku ķi-ku

Wed, 16 Aug 2006 21:22:40 GMT

"Ļoti sarežģīti atrast pareizo uzvedības veidu, kas neliktu izskatīties nedz pēc paranoiskas īgņas, nedz arī vieglprātīgas svilpastes."
(krii)

gribu atrast to līdzsvara punktu

brīvību pieiet klāt, kad sagribas. bieži jau nesagribas, bet, kad uznāk, lai var.
lai pārdozētas iedvesmas/kofeīna naktīs ir vieta uz zemes un lai ir miers un aizlāpīti caurumi aurā, lai vari iedot mazo pirkstiņu un tomēr mājās pārnest arī roku.

Tue, 15 Aug 2006 16:24:03 GMT

viegls happy-living, nesteidzība, nekomerciāli motivēta pārvietošanās telpā un laikā.
maza zemādas injekcija pret manu vīlienu cilvēkos.
varbūt tiešām tāda dzīvošana ir reāla. tad count me in.

galu galā satiku tos, par kuriem biju domājusi, un nesatiku nevienu, kuru negribēju satikt. nesatiku dažus, par kuriem biju domājusi.

iztērēju tās ilūzijas, kurām bija jāiztērējas, un labi, ka tā. apbrīnojami viegla nekādības sajūta, trulums un punkts.

palaidu garām Kko. kad viņi iesēdās busā, lampu gaismā lasīju vienu un to pašu teikumu uzšķīrumā un centos izdomāt, kā dzīvotu tas cilvēks, kas es nebiju. galu galā izdomāju teikumu angliski, kas mani aizrautu pilnīgi citā dzīvošanā, un es zinu, ka aizžmiegtu acis un viss notiktu.

nez, cik ātri iztērētos piepildījuma sajūta. Tu, sapni, tu, ceļš, tu, dzīvošana virsotnē.

par spīti ieradumam un veselajam saprātam, aizverot teltī savas acis, tur bija tā seja, tas piemiedziens ar aci, tas skaņas došanas akta kaisles pārākums, visu laiku dejoju tā, it kā arī es būtu ar piemiegtu aci + paceltu zodu viņpusē - uz skatuves.

lieliskas dienas normālā dzīvošanā.

ceturtajā tādā vakarā beidzot varētu arī gulēt zālē uz vēdera un runāt runāt runāt

septītajā dienā sagribētos rakt. pieteiktos brīvprātīgajos činčik salasītājos. vilktu bluķus, iesēstos traktorā.

bet mana mūzikas valodas barjera berzē rīkli, atkal gribas ienākt divreiz vienā telpā.

otrajā nedēļā nekas cits neatliktu kā nodoties liktenim. uzgulties veļas rīvei, noskrāpēt vēl kādus miesas gabalus uz asfalta.

mazie zīmīgie tetra klucīši veido kādu nepārprotamu celtni.

un vēl vīrs ar indiāņa seju un cilvēku dziedējošām rokām.

Mon, 07 Aug 2006 22:08:55 GMT

pat tad, ja tas ir tikai pms..
..tad tās ir labākās dienas manā eksistencē.. kad gribas mīlēties tik ļoti, kad var raudāt pa īstam, kad visi pateiktie vārdi ir tik ļoti no iekšienes, kad pat ļaunumā ir tā milzīgā dvēseles izmisuma žēlaba, kad viss ir īsts.. lai gan krist, nolēkt, ienirt tur nemaz nav viegli.. tās pārējās 20 dienas ieklemmē bezjūtībā..

raudavu sezona, lietus mēnesis, piebriedušas vēdera debesis, saraudājusies aura, nogurusi dvēselīte

bet es nemāku nekā citādi ar cilvēkiem runāt kā vien caur visu smago, kas viņā vai manī ir, es nemāku nekā citādi justies labi ar viņu, es neticu tiem smaidiem, bet es ticu cilvēka priekam. es neticu miega krācieniem, es ticu sviedriem klātai pierei pēc pamošanās

viss cits no manis ir tik neīsts, tik sakņupis, sastidzis, it kā būtu iespiests cita izmēra drēbēs,
galu galā es vairs neticu tam, kāda es izskatos, mani izbrīna jautājumi par manu pagātni (jautājumi paši ir no pagātnes), es neticu tam, kas es tur ārpusē izrādos. man ir žēl tā mana cilvēka, bet viņu uzlabot ir kkāda nepareizā pieeja, es to zināju, tagad es to arī jūtu.

kaut drīkstētu visu laiku raudāt, tad es visu laiku raudātu. vienīgā līdzvērtīgā rezonanse uz kko skaistu pasaulē ir raudāšana, tāda sirds izliešana, ka vairs neko citu, neviena ota, neviens teikums tā nespēj pastāstīt, KāBija. un es mīlu dziedāšanu tāpēc, ka dziedot gribas raudāt (lai gan nedrīkst), mīlu dejošanu, jo tad drīkst raudāt ar visu ķermeni, un mīlu dzīvošanu, jo tad var raudāt ar visu būtību (ja vien tajās 20 dienās, kad nav mēnesreižu un pms, neaizmirstas, ka dzīve ir mīlestība otram un sev ļaut raudāt).

jo tie brīži, kad svētbūšanas gājiena pēdējā dienā ieskanas baznīcas dong,
kad rītausmā pamosties savā baznīcas vienatnē un aizlien pačurāt uz mežu, un tev garām aizčāpo brūns, milzīgs zaķis, tevi (nekustīgu) nepamanījis,
kad otrs cilvēks tev pieskaras, tur roku uz vēdera un neko..
tos brīžus var tikai izraudāt

Thu, 03 Aug 2006 08:14:36 GMT

gaidu, kad satiksies iedomu Jā ar sajūtu Jā
vai varbūt tā ir sapakotā mugursoma, nevis es

Sat, 22 Jul 2006 04:34:06 GMT

jump joy laugh
dance drummers massage
lighthouse island sheep
zen korea pray

klusie vārdi, vienkārši, nepaplašināti, tīrasiņu sugasvārdi

man ir melnu lapu grāmata, tur gribas ielikt bildes ar klusi baltām maliņām
nebūt negribas saukt šādas naktis par wasting of time

**

un rīta saule ķirsī tagad zelts
un balss pēc negulētas nakts tik skaidra, tik dzidra
nekas cits neatliek:
dzīve kā himna
dziesma un ķermenis kā lūgšana
kā mīlestība, kā raudāšana, kā pļavas debesīs atplesti spārni

Sat, 22 Jul 2006 02:21:44 GMT

vasaras rīta dzestrums
atgādina par matračiem krimuldā
un baltā svece, smaržkoks, http://ancientfaithradio.com/

līpošo acu, līpošo grāmatlapu, līpošā monitora siltā kofeīndeva, kas rīt aicinās uz dabisko gavēni

dažām lietām ir tāds kluss spēks

kā zaļa meža rīta migla

kkas aizsens aizmūžīgs

kā vārds ligita

kā senajie vecajie
ceturtā gadsimta kristiešu jogi

cenšos nedomāt par Viņu, jo Viņa vienmēr dzird, kad par viņu domā.. bet man jādomā..

ķirši aiz Tava loga sarkano krāsu pārvērtuši asinīs

**

ceptu baložu ķērāji

Thu, 20 Jul 2006 00:36:16 GMT

ceptu baložu ķērājs
lietv.
1) ceptu baložu ķērājs; dīkdieņa; gurķis; laiskonis; laiskulis; sautis; slaistonis; slaišķis; slamsts; slamstiķis; slaņķis; slinkmanis; slinkulis; slinkuma lāpītājs; slinkuma maiss; sliņķis; slīmests; sluņķis; stumdenis; zvalsts; dienaszaglis; dīkacis; dīkdienis; dīkonis; slaistoņa; slaists; gatavēža;

Es ceptu baložu ķērājs
Tu ceptu baložu ķērājs
Viņš, viņa ceptu baložu ķērājs (-a)
Mēs ceptu baložu ķērāji
Jūs ceptu baložu ķērāji
Viņi, viņas ceptu baložu ķērāji (-as)

Wed, 19 Jul 2006 19:53:24 GMT

nu kāpēc tā ir, ka nav kauna būt ar sajūsmu, kāpēc ir tā, ka negribas apmelot savu alku pēc Dzīvelības Dzīvīguma Kustības, kāpēc nav kauna gribēt dzīvi kā himnu

nu kāpēc citam nav tā, kā man, kāpēc mums visiem nevar būt brīvas kājas un brīvs gars, nu kāpēc mums jāsēž uz vietas un jābaidās padzirdēt kko tik ģeķīgu

kāpēc man nav mēle aiz zobiem, kāpēc es nenoriju visu lielo zivi, kāpēc man gribas lidot, kāpēc man gribas pateikt tos griezīgos vārdus, ka Tur ir tā īstā dzīve, kāpēc es reiz atzinos sev, ka iešu šo taku, un kāpēc pašpārmetumi mani vairs negrauž

un kāpēc es iespītējos pret tām bailēm citos, kāpēc es nepaeju solīti pretī, kāpēc es nenoriju to lielo, slideno zivi viena, kāpēc man gribas ļauties tam, kas es esmu

kāpēc tik viegli izdodas sāpināt otru

Wed, 19 Jul 2006 15:35:46 GMT

no puslitra tetrapakām ar pienu
uzbūvēšu kalendāru
dēļos virs lūgšanu namiņa
pazaudēšu visas citas dienas

Atgriezties atkal ir grūti. Lai gan tieši es biju tā, kas pussekundi pirms trešajām naktsmājām Ingum teica, cik svarīgi ir šādā 'izlecienā no dzīves' apjausto ievilkt sev līdzi jaunajā ikdienā pēc tam. Bet pamosties Rīgā, pagriezties uz kreisajiem sāniem un altāra vietā ieraudzīt vien mīļo māju vaļējo logu.. tas tomēr iesmilkstēja sirdi tik ļoti..
Braucu pēc miera. Un dabūju mieru un dabūju daudz daudz daudz vēl

Fri, 07 Jul 2006 22:48:07 GMT

pie visām šodienas dīvainībām tikai piederējās tramvajjoki:

pirmajā braucienā tramvajā trīs pieturas pēc kārtas iekšā kāpa savstarpēji nepazīstami menti zilajās uniformās, kopā 5 gab;

otrajā braucienā sagadīšanās pēc braucu vienā vagonā ar diviem savstarpēji nepazīstamiem puišiem, kuros abos savu laiku esmu bijusi neprātīgi samīlējusies

samulsu 2in1

katrā gadījumā jāuzmanās, kurā brīdī jušanās kā gaisā rotējošam gurķim (ziņkārīgi ielidojot pa visiem atvērtajiem logiem) un būšana par Budu, kas kultūristu ādas brūnumspīdīgām daudzmiesām sēž uz manas mājas jumta kores un ierēc kopā ar sīčiem, sāks apdraudēt pēdējās nopietnības paliekas

tas viss laikā, kamēr tiek nežēlīgi bezatbildīgi bastots darbs :D

Tue, 20 Jun 2006 23:34:54 GMT

nesen kkādā vecā žurnālā atradu stāstu par sievieti, kas ļāva vīriešiem nākt viņas buduārā un drebēt svētlaimē (es to tā maigi gribēju te uzrakstīt). tas ir kkā tā. nevis dēļ samaksas par to, bet dēļ tās sajūtas, ka izgludini saspringumu. saspringumu par ierastajiem rituāliem un noteikumiem, kā īsti viens cilvēks drīkst nopelnīt otra cilvēka klātbūtni, uzmanību, kopābūšanu, īsto laiku dzīvnieciskām iegribām, īsto laiku mazai pielaidei uz personīgo egoismu.
pie tādas meitumājasmeitas tu aizej un nopērc. samaksā tos latus, ko tu gribēdams nevari samaksāt savai sievai, lai iegūtu to pašu atļaušanos.

visur, kur tagad rāpoju garīgajos meklējumos, kā galvenais kritērijs ir mīlestība. ja kkas liek bezjēgā vai iestāstītā, vai pat varbūt visnotaļ ticamā jēgā mocīt sevi un kāpt sev pāri, tad tas ir falšs. vai falši izstāstīts.
tur, kur tev iemāca mīlēt savu ķermeni un savas rīcības, un savas alkas, tur mīt mīlestība.

tas ir labākais kritērijs. vismaz prāts vēl nav sācis īdēt, ka kkas netīrs slēpjas aiz visa cēlā.

un tā dēļ es ticu, ka uz visām vēlmēm ved kāds daudz īsāks ceļš par sevis šaustīšanu un cenšanos apslāpēt savas nespējas un iegribas, un vājumu. viss notiek secīgi.

lai iegūtu laimi un mieru, vajag doties Savā Ceļā
lai apjaustu Savu Ceļu, vajag iegūt sirdsskaidrību
ko savukārt izjūt, kad tiek dzīvots saskaņā ar visu, kas tu esi
kad tu tā dzīvo, tev ir pietiekami daudz enerģijas
lai apjaustu, kas un kurp tu esi
lai tiktu līdz pilsētām un ceļiem, kur tu vari sākt doties pa savu taku
lai ļautos ticībai, ka var ļauties ticībai
un ka tev tiks palīdzēts
un ka tevi nenomētās ar akmeņiem

lai panāktu saskaņu ar sevi, vajag absolūti beigt sevi šaustīt. nezinu, kā to vēl citādi var izdarīt, kā vien vienkārši pārtraucot darīt. pārtraucot arī vainot sevi par nejušanos vainīgam.
un tur nefunkcionē, ka nometīšu tos pretīgos kilogramus no vēdera, pierādīšu sev, ka esmu mērķtiecīgs, sajutīšu kontroli pār sevi un tad arī drīkstēšu justies labi es pats.
'mēs to jau izmēginājām. please, don't try this at home'
mīlestība ir vārtu ieeja. ka es saku. tāda veca pļāpīga gudriniece

Tue, 20 Jun 2006 22:53:36 GMT

ar dūrītē saņemtiem pirkstiem pieslīdēt ādai
sajust saspringumu
piekļauties centimetru pēc centimetra, no otras puses atkal atlaižoties
izdelnot saspringumu
ielaist mazliet mīlestības

tā centimetru pēc centimetra
visur, kur drīkst tikt klāt

[gandrīz lūgšana un gandrīz smeldze]

Sun, 18 Jun 2006 21:31:12 GMT

biju bazniickoncertaa.
Dievnama akustika ar gariigumu muuzikaa un klusiitaaju sastingumaa.
Jau sms aizsuutiiju par viduslaiku viiriem no EyesWideShut, par riibieniem no smiljgjdaarza Auljiem un Garbareciigo Arta Gaagas sax..
Pieticiigi pietiekoshaa mirkliigaa 'horeograafija' tikai pieraadiija, ka viiri patieshaam to dara aiz sirdspaarlieciibas.

Bet es seedeeju 12.rindaa pa vidu starp 10. un 11. vietu un ljaavu sapnjiem plaiksniities

aizmediteejos liidz krimuldas sveetceljojumam
pusotru mirkli pirms ekotopijas

aizmediteejos taalak, dziljaak sapnj-aizdomaa - tajaa, kur jaasavienojas buushanai harmonijaa ar sevi un pasauli, speeleeshanaa un buushanaa skanju harmonijaas un atbalsiis, aitu ganiishanai pljavzemee, iztikas moneetinjaam un briivai vektorizveelei Zemes arteerijaas.

aizmediteejos liidz saksafonam bazniicaas, klubos, ieluugtaas maajviesiibaas ar mirklja cilveekiem mirkliigaas saskarsmees ar to vienbuushanas dao

vinjdien (ar nepareizaa laika sajuutu) apstiijos, ka muuzenee jau visi iestaajeksaameni ir garaam. gaidiishu septembri un ljaushu impulsiem tikmeer aizpildiit, sashuut visas takas un nepiecieshamaas liidzlietas

tuvaakais next-impulss - Artis Siimanis 3dien anglikaanjos

acis ausis aada
viss atveerts Tev, Zinoshais, un sev

Sat, 10 Jun 2006 22:15:00 GMT

es, mana mamma un mana vecmamma visas esam dzimušas pilnmēnesī
http://tycho.usno.navy.mil/vphase.html

Sat, 03 Jun 2006 05:53:50 GMT

mani čivekļi virs loga mostas 3h vēlāk kā ierasts. un paspēja mani nobiedēt.. jo dikti lietainajā dienā neapdomīgi izbēru uz palodzes nevārītus rīsus. neapdomīgi, jo neatceros neko par putnu gremošanas īpatnībām. man šķiet, nepieredzēts aizcietējums tādam mazam dūkulim varētu būt smagi, sāpīgi vai letāli. pilns plaukts bioloģijas grāmatu, bet man tomēr vairāk gribas redzēt, kā atkal 4 čirrrrk aizplosās pa gaisu.

nācu uz šejieni un gandrīz apraudājos. sen nebiju rīta gaismu ārā redzējusi (lai gan arī šī nakts ir negulēta un biju jau ielīdusi gultiņā). mans pārdaugavas ancientais rajons sestdienas (sestdienas?) rītā tik saulaini smilšaini kluss.. trijās minūtēs līdz ecafē pieredzēju atkal to, ka pasaule tur tevi saujā un mīl:

Saule miers smilšu ceļi
3 baloži sabozušies sauļojas pie mājas
apeju ar līkumu (vai man, cilvēkam, grūti 3 laiskus rītus nepatraucēt)
Nesteidzīgi klaidoņi
3 30gadnieki pie citas mājas tup. brīnās, ka es tik lēna tāda garām. atkal mans beznosacījumrefleksa smaids, a es ļaujos
Virs 3 30gadniekiem pār 2st mājas jumtu pārčāpo kaķis
to tikai es laikam redzēju
Uz nākamā stūra satieku sorcerer - vecu, neredzētu, sejā skaistu bārdainu vīru melnā mētelī ar melnu cilindru (gandrīz kā no muminiem)
Nogriežos pa kreisi. Ieraugu nekad neieraudzīto. Baložu kunkuļus saulē pie mājas,
Mājaugiem noaugušus griestus istabās,
Kādu jumtu, kur katra metāla plāksne ir savā krāsā,
Nolauztu ceriņzaru - kāds jau otro reizi parūpējas par mani, zinot, cik ļoti man patīk ziedi mājās un cik kautrīgi un reti es pati tos atļaujos noplēst zemesmātei no pieres..
Klaidoni, kurš velk melnus ratus,
Virtuves strādnieci, kas iznākusi ārā saulītē uz savas kafejnīcas āra galdiem mizot kartupeļus (3 bļodas kartupeļu, mīļas saujas, nazis nošķeļ mizas, sārti vaigi, mierpilna, gandrīz apgarota, viņa nepaceļ acis, būtu manu smaidu noķērusi)

dzīve ir brīnums
:*

Wed, 31 May 2006 00:18:09 GMT

(un acis grib atpūtu, un pēdējo nedēļu inversais dienrežīms grib normalitāti, un miegs grib tumsu guļamistabā)