| jēj |
[[18:06:2005|00:22]]
 [herbert - suddenly] |
|
|
tātad pirmais kārtības rullis. pēc tam puslīdz apzināta iešana pa visnotaļ slavenu ielu un atjēgšanās, ka brīvības piemineklis taču ir kaut kur redzēts, nez, vai tad tam patiešām bija jābūt šeit? un jā, un kur tad es biju, ja ne šeit, jo esmu tak iekšā, katram cilvēkam saki klusītiņām "es tevi mīlu", hei, vai varu jūs traucēt? tieši kārtības ruļļa pēdējā teikuma beigās, ko tu lasi, ha, nav ne vainas, šovasar izdodas, izdodas, šī pat nav apzināta vasara, es ļaujos un es strādāju ar sevi, īstenībā pat jautri un nesāpīgi, jau kuro reizi naktī nekrietni izvijos bērzu alejai pa mazajiem zariem līkloču cauri, ķiķinot un bužinot viņiem matus, jēēj, cilvēki ir tādi paši zaļlapji, viņi tikai domā, ka tās sirds, kas viņos asinis pumpē ritmā, dēļ viņi tuvāki nākotnei nekā viņu senči, labi, es ticu evolūcijai, šodien esmu runājusi ar vairāk svešiem cilvēkiem kā pēdējā gada laikā - mums bail - viņi teica, viņš pagrūda viņus, un tie aizlidoja -- un tik un tā citi redz citu, es esmu cits, tu esi cits, bet tam nav nozīmes, visu izšķir slāpes, es jūku prātā no dunoņas pār kalniem, es ceru, ka tu dzirdi savējo
|
|
|
[[30:04:2005|00:02]]
| [U96 '92] |
|
es nekur neesmu sastapusi cilvēku sarunas par mazgāšanos. par priekšādiņām un par vulvām. es gribētu parunāt, dzīvē, brīvi, tagad. dēļ informācijas. pat ja internets man aizstāj visas nīstās perfomances no ņudzekļa. atrast zvēru starp uzvalkiem.
apbrīnojami, bet likumsakarīgi, ka atsvešinātie skaita dzejoļus, raksta cv un tikai atrakstās, atrakstās, iekļaujas paši savās pirmajās atskaņās. nelabums no visas ņudzoņas, ņirboņas, plakantārpīgas velšanās, mīcīšanās, dīžošanās, krāsošanās, pielāgošanās, fleksibilitātes, empātiskas lokanības. tiltiņš ar izkārtu mēli. nolaizīti kāju pirksti, pielaizītas frizūras, uzpūsti stāsti kā krūtis. fuck me.
jaunas un dusmīgas. jaunā rakstniece. vai tu no filozofiem? pastāsti man. iesaki man. parunāsim par šo diskutablo jautājumu. es gribu redzēt, kā tava emocionālā inteliģence uzrāpjas taviem argumentiem un sajāj tavu iekšējo dzīvnieku, kā no uzlīmju komplekta novelkot vienu labu 'īstajā brīdī pateiktu vārdu'.
mēs jau zinām noteikumus. sastādam cv, gozējamies savas nozares plauktā un izbaudam saskaņu.
nedēļas ar vienādām pirmdienām, trešdienām un katrām otrajām piektdienām mani ieslēdz saldenas mērenības ciklā. jūtu, kā viss ir apslāpēts, iestiklots, ko vajag - arī ierāmēts. ha! kāds prieks dīrāt būri! ir! būris! es atkal redzu restes, ko pārgrauzt!! fuck me! i'm alive!! i'm alice!!!
|
|
|
[[20:03:2005|05:46]]
| [dead can dance - the carnival is over] |
|
|
pār gulošiem taureņiem lec rīts
|
|
|
[[13:03:2005|02:06]]
| [balts] |
|
|
kā šķīst ūdens plaukstās...
|
|
| --- |
[[02:03:2005|21:15]]
| [Marilyn Manson - Lamb Of God] |
|
higher x2
(kā piedziedājumā)
apkārtbrūkošajiem debesskrāpjiem pa vidu, "un tie nav tavi, tie nav tavi debesskrāpji, tās nav tavas pērnās dzīves, tie nav tavi ljauzhi, tie ir stāsti, dzīvesstāsti, tā ir dzīve, tā ir arī tava dzīve, tu, humanoīds, tu, viens roku rokā ar pārējiem, tu, viens vienīgs mirklis kopā ar citiem"
jērkautuve, man acīs naivums, es ticu Tev
|
|