|
[[01:04:2006|20:59]]
|
@mp3: makoto feat cleveland watkiss - time
it kā nekā īpaša, tikai atkal ir labi, skaņa manī atdzīvina džinu un vēl ko nez, vakara un vakarēšanas sajūta, vakariziešanas, sestdienas iziešanas, prominādes, atpūšanās, kopābūšanas, kopāiešanas, tikšanās, čalošanas, klusēšanas iekš mūz fona
nu kas var būt vēl skaistāks
just do me
|
|
| (atkal ne1 neko nesapratīs, bet) |
[[27:03:2006|17:08]]
 [!!] |
|
Bet vispār labi, ka ir kritiskā masa, viens punkts jau pāri. Divkājainie kopsaucēji ir visur, nav ko slēpties pa skapjiem, tagad izdzīvošanas režīms, uzbrūkošais tonis, telpas aizņemšana, burās auļotājs, nenormāli izpreparēta patiesība, nežēlīga realitāte, nu, tā mierīgi ap sirdi paliek.
Bet šodien tās dusmas baro mirkļi (atkal jau selektīvā uztvere pārkrāso pasauli), kuros pierādās cilvēku mūdzisms - savs un citu. Savējo vēl ies vakarā izpērt, citu - notušēsies vienā pelēkā masā, kas citrīt jau būs piedošanas krāsā. Nu, ka cilvēks cilvēku neaizstāv, suns aplec večiņu, večiņa kliedz, bet cilvēki iekapsulēti virzienrādītājā vējrādītājā. Ka mašīna uzšļāc dubļus 2stāvīgam koka stāstam par laiku. Ka (un vēl, bet tas būs garlaicīgi, jo man tagad pēkšņi garlaicīgi to visu iemest literatūrai mutē).
Un pašai par saviem neironiem dusmas. Līdīšu tur iekšā, preparēšu. Tur tikai bioloģija, tur nekādu stāstu.
|
|
|
[[27:03:2006|13:51]]
|
es tomēr esmu cilvēks.
reizēm arī es esmu dusmīga, un tas ir viens no maniem labākajiem stāvokļiem.
|
|
|
[[10:03:2006|21:53]]
| [Unkle - An Eye For An Eye] |
|
purifying
mežs bija vajadzīgais. ar saviem gudri aizmigušajiem kokiem. baltām ielejām un mugurām, bez horizonta. zaļi pelēkais ziemas klusums mežā. kabatās ieliku skujas, zaļas, sveķainas.
balti lieli lēni punkti aizpiķē pēdas pirms un pēc tevis
rokā man puķes no pirmā mīļajā, neizprotami daudz laika telpā, un ļoti daudz izdarītā ik sekundi. dzīve veidojas no mazajiem darbiņiem, ārprāts, cik ilgi es biju aizmigusi. varbūt sarunāju mājas, mežā esot, brīnumaina mūsu tikšanās punktā, kas tālu no mums abām, bet es vairs nebrīnos. tātad ir uzkāpts īstajai takai. tagad viss balts, neko nevar ar prātu saprast, tikai ar to aizmigušo dzīvnieku dvēselē.
pa īstam - nezinu, ar kādiem ļaužiem iešu jaunajā gadā. Dažas dienas pēc gadumijas arī beidzot varēs nogriezt matiem galus. Tik ļoti tā prasās, to become a vegetarian, a milk soul. Man kabatā senslāvu zīmes. Ej nu sazini, ko viņas nozīmē, bet tik labi ap sirdi kļuva. Kreisajā krūšu kabatiņā. Pēc 2 gadu nebūtnes pirmoreiz iegāju arī pie Krišnas bērniem, pirmoreiz sagribējās. Un bija tik labi, tā, ka es tikai parasta dvēsele, un neviena pazīstama.
/7/3/6
|
|