|
[[18:12:2003|09:46]]
 [reprise] |
|
otrs gals arī paliek balts,
savādi jau esot spēlēties ar sērkociņiem
(baltas paliek liesmas uz brīdi, balta ziema pēc nāves, balts sērkociņa gals otrpus melnajam), bet Tu, protams, zini, ka tie ir tikai vārdi, metamkauliņu žonglēšanas sacensības pašam ar sevi, un varbūt ne.
|
|
| nejauciibas |
[[17:12:2003|20:11]]
| [selffish - night time] |
|
|
meetaaju pikas pa gaishiem Juglas logiem, apreibinaajos izstaazhu zaalee, nodejoju paleecienos no Bastejkalna virsotnes un tuuliit ieshu uz kalnu mest sniegapikas uz garaambraucoshaam mashiinaam
|
|
| gaismas telpas starp realitaati |
[[17:12:2003|19:59]]
| [selffish - night time] |
|
Es Tevi zinu. tepat aiz texta Tu esi. pacelshu burtus, un arii Tu mani ieraudziisi.
Un ko taalaak? ko mees dariisim, viens otru ieraudziijushi? un taadeelj es necelshu.
juutu, ka Tu esi
un Tu juuti, ka kaads ir.
Mees arii shad tad satiekamies. Kaa divi sveshinieki kaadaa pavisam savaadaa mirklii, sagadiishanaas,
un tad kaut kas dzilji iekshienee - hi hi hi - hihina, tas, kursh Zina.
Un mees iepaziistamies, Tu un es, un tas iekshaa smej - bet juus jau sen esat Nolemtie. Vai, - maate un beerns. Vai - hi hi hi - juus esat ruukji, - un Zinaataajs iegrauzhas aabolaa.
hi hi ha ha :)
|
|
|
[[17:12:2003|16:40]]
|
|
iekaisuši procesori sēž rindā mums pretim un dūc. vienubrīd kaut kas visiem nebija pa prātam, un sanāca crescendo un kulminēja ar fff un mēs aplaudējām, klājām baltas lapas un ķērām ārā burtus, nikni spaidījām nomelnējušus taustus, un aiz loga sniegs kļuva nesaskatāms.
|
|
| negribeeju rakstiit, bet nevareeju kluseet |
[[16:12:2003|18:58]]
| [José Padilla - Lontano] |
|
[garaamgaaju] asv veestnieciiba,
kaa gribas talantu nofotografeet tieshi taa, kaa es redzu, kaa es izjuutu,
gribas talantu atklaat sevi pa iistam, un tad nevajag izkoptu tehniku, tad vajag izjuutu;
kaapu lejup pa MA kaapneem un nejaushi iekliidu Maakslas akadeemijas studentu darbu izstādee
un gribas atgriezties, jo palika nepamaniits paaraak daudz, bet iespaidi ir, redzeetaas fascineejoshas idejas un izpildiijumi, sirreaalais, origjinaalais, klasiski kvalitatiivais (kaa, piem, klusaa daba ar stikla priekshmetiem), shokeejoshais, smaidu izraisoshais, saveejais, miiljais..
Un emocijaam tuvaakais -
Sandija Ruljuka "2" (darba kods 137.5),
zilo tonju renesanses izjuutas, kaut kas tik daudzplaakshnjainjs, it kaa eksisteetu veel kaads dziljums bez ierastaas perspektiivas, tik..
stikla noformeejums, traapiits pa [manaam] emocijaam. varbuut tikai shodien un taa, nezinu :)
kad koncentreejas uz apkaarteejo savaadaak, dzird savaadaak. kad aizmirst "gaidiit" mashiinas taures vai darbadienu iesaakosho modinaataaju/tramvaju/niigro sievu, kad negaida neko, tad visas skanjas it kaa ieguust vienaadas tiesiibas ienaakt apzinjaa, perfektas ainavas, garaamsliidoshaa skanjas objekta performance, harmoniskaa asimetrija
un taa jau noteikti arii ar atteelu. telpu, izjuutu, laiku.
|
|