mry's Journal

12:08am: Ne ar vienu citu tik izteikti..

Kad mēs pašķiramies kā divi eži, katrs pats sevī sadūries, tad pēc tam mājupceļā man piesienas visi apkārtnes deģenerāti.
Un cilvēku atšķirtība no viņu pašu īstenās dabas ir tik jūtama kā burbuļi, tā vien gribas ar egļu skujām sadurstīt. Lai gan es sēžu maximāli sevī ievērsusies. Un tā allaž.

Lai gan es zinu šī visa shēmu un mehānismu, un droši vien arī apkārtceļu, allaž ļaujos tādai peklītei, jo tad visu var novest līdz salūšanai un galvas noliekšanai. Un tad atkal pavīd kkas tik neticami silts, tik (ne)pelnīti uzticams un īsts.

12:16am: Igaunijbraucienā vissiltākais bija visas otrās puses. otrās puses naktīm, otrā puse braucienam, otrā puse iekšējam mēnesim.

Nevajag braukt kkur tikai tāpēc, ka mājās nav mājsajūtas. citur arī nebūs. Ja mājās nevar ieslēgt gaismekli palasīšanai, tad arī teltī nevarēsi. Ja pat savā vissvētākajā vietā nespēj atrast mieru sevis sajušanai, tad citur varēsi vēl mazāk.
Tallinā piektdienas naktī nepazīstamo cilvēku pasaulē rēgojās visas tās pašas sejas, ko es ilgojos sastapt arī Rīgā. Tur un tad laikam uzskrēju tajā smilkstiena pašā virsotnē. Kopā ar apziņu, ka arī svešā pilsētā tu vazājies ar tām "beznaudas - tātad nav kur likties" un "nestandarts" važām.
Bet, protams, sadurties pašam ar sevi aci pret aci vēlreiz tajā pašā gaitenī vien ir tā vērts. Es mācos tā - pa pilienam vien. Lēnām ieskaidroju sev, kas es esmu un kurp eju. Ja ne vairāk.

Piemēram, nekas baznīcā mani vairs negrib uzrunāt. Pat tad, ja es eju. Aizgāju uz pareizticīgajiem. Bet tur pret mani klusē. Aizgāju arī Tallinā uz pusi dievkalpojuma. Otro pusi sēdēju uz kāpnēm ar citiem tūristiem. Spāņu puiši, itāļu puiši. Dzēru ūdeni.

Sūcu no grāmatām pēdējo sulu, tā uzturot sevi pie dzīvības. No cilvēkiem vai nu nav ko sūkt, vai arī es tik un tā to neatļaujos, negribas vampīrisma. Domās aizsmaidu, ka domāju par viņu, bet tad - nē, neliecies traucēts/traucēta.. ko es tev pateikšu.. ko es tev pajautāšu..

Katrā gadījumā viss, pie kā es ķeros, arvien centrtiecīgāk mani ved pie manis pašas. Protams, ka es to zināju, protams, ka es nemaz nekur citur nemeklēju. Bet vienmēr esmu palikusi arī ārpasaulē, un tagad ir interesanti redzēt, cik tuvu centram jau ir atveduši visi mājieni un zīmes, un emo stāvokļi.

1:09am: iemīlēties kādā uz pusstundu arī pieder pie garīgās prakses. tramvajiemīlestība, koncertiemīlestība, garāmiemīlestība. paejot garām, tevī paliek sprukstiņsmaids vai ilgošanās, vai sirdssiltums.

visam tālākajam vairs īsti nav dzīvības. ieslēdzas kkāda matrice. zināma, pa priekšu ejoša. kaut vai tik vien kā kniebiens krūmos vai skatienu secība. nesakiet, ka jāiemācās aizvērt acis uz matricēm un ticēt visam kā pirmoreiz.. tā pati būtu vislielākā matrice. ieslēgties, lai iemīlētos arī otrreiz.

kāda liela skaista matrice ir sākusi iet bez manis. es esmu sākusi iet kkur pa labi pa kreisi. cilvēks ar īpašām vajadzībām.. tas, ja izkāpj no vilciena nepiemērotā brīdī..

patiesība slēpjas patiesībā, e!

visgrūtāk ir pateikt patiesību, ja kāda matrice ir svēta.

pašam visgrūtāk noticēt sev pašam, vai ne tā? noticēt tad, kad ļoti gribas noticēt kkam citam.

nē, es nerakstu sāpīgus vārdus, ko pagraizīt sirdi, un man no malas pasmieties. mēģinu tikt ārā no peļuslazda ilknīšiem.

tikt varbūt atkal kādā kopīgā matricē.

1:42am: nav slikti kko pameklēt. tā var redzēt, kas ir tas, kas tev visvairāk vajadzīgs. nemaz nevajag iegūt. ar iegūšanu sākas problēmas. jo tu tad jau esi aizmirsis, kas tev ir visvairāk vajadzīgs