mry's Journal

6:29pm: no puslitra tetrapakām ar pienu
uzbūvēšu kalendāru
dēļos virs lūgšanu namiņa
pazaudēšu visas citas dienas


Atgriezties atkal ir grūti. Lai gan tieši es biju tā, kas pussekundi pirms trešajām naktsmājām Ingum teica, cik svarīgi ir šādā 'izlecienā no dzīves' apjausto ievilkt sev līdzi jaunajā ikdienā pēc tam. Bet pamosties Rīgā, pagriezties uz kreisajiem sāniem un altāra vietā ieraudzīt vien mīļo māju vaļējo logu.. tas tomēr iesmilkstēja sirdi tik ļoti..
Braucu pēc miera. Un dabūju mieru un dabūju daudz daudz daudz vēl

10:48pm: nu kāpēc tā ir, ka nav kauna būt ar sajūsmu, kāpēc ir tā, ka negribas apmelot savu alku pēc Dzīvelības Dzīvīguma Kustības, kāpēc nav kauna gribēt dzīvi kā himnu

nu kāpēc citam nav tā, kā man, kāpēc mums visiem nevar būt brīvas kājas un brīvs gars, nu kāpēc mums jāsēž uz vietas un jābaidās padzirdēt kko tik ģeķīgu

kāpēc man nav mēle aiz zobiem, kāpēc es nenoriju visu lielo zivi, kāpēc man gribas lidot, kāpēc man gribas pateikt tos griezīgos vārdus, ka Tur ir tā īstā dzīve, kāpēc es reiz atzinos sev, ka iešu šo taku, un kāpēc pašpārmetumi mani vairs negrauž

un kāpēc es iespītējos pret tām bailēm citos, kāpēc es nepaeju solīti pretī, kāpēc es nenoriju to lielo, slideno zivi viena, kāpēc man gribas ļauties tam, kas es esmu

kāpēc tik viegli izdodas sāpināt otru