mry's Journal

2:27am: (nav neviena tāda žurnāla, kurā varētu kko uzrakstīt. tur iekšā kāds dauza spārnus, netikdams ārā. pieskārieni it visur. augšā, lejā. emocijas, es domāju. dzīve ir tagad interesanta, bet tie groži jātur stingri un gudri. dievs dodi. 2:30. acis sāk līmēties ciet. eseja nerakstās. eseja pat nav izvilkta ārā. gavēnis kurkst vēderā jau 24. stundu, bet ēst (darīt ēšanu) negribas. ir sajūta, it kā tagad vajadzētu izpumpēties līdz pēdējam, teiksim, vēl izšķīst uz asfalta un iesūkties zemē - garām bruģakmeņu mugurām. daļēji bezmiegs (miegs bez gulēšanas) iztīra visu vakarējo ārā, skatiens vērsts tikai uz esošo, tā ir labāk. arvien labāk, labāk, labāk)

5:01am: ese
Last minute spriedzīte + internetiskais pārsātinājums + prāta aptrulums => labi rakstās.
Ka tik tās acis nekristu ciet.
Un ka tā tēma mani kau cik vairāk interesētu. Ja redzētu kādu gaismiņu tās realitātē. Ja argumenti jau nebūtu gadiem ilgi atklausīti, atmalti, kopā ar iepriekšējo gadu gružiem samaisīti un turpat virszemē pakaisīti.

Vajag racēju, - bet tam es arī īsti neticu. Ja vajadzētu, tad man idejas būtu! Tā arī iedomājos (no sevis un no viņiem) un rakstu.

Rakstu, rakstu, rakstu. Šī ir burvīgi klaboša klaviatūra.

Manas lāča ausis ir negulētas naktis