: [jaunaisgads]
Es visu dienu meklēju bagātības, līdz diena ievilkās līdz ziemas izmēram un dzīve pārtapa par ziemu. koka skaidainas lāvas vilka savā pelēcībā, mīlēju sēdēt augšstāvā un skatīties uz visu vienaldzību tur lejā, rezonēju skumjās, vibrēju nožēlojamībā, skatījos ārā uz iestiklotām ainavām (logs pārvilka pēdējo krustu) un baidījos elpot, lai izelpotais nepadarītu mani nabagāku par vēl kādu daļu dzīves, kas tāpat man nepieder - nenoķerama, nepievilināma, nepieradināma, neapmānāma dzīve (vēlāk uzzināju, ka tai ir arī beigas, kas padarīja dzīvi majestātisku tās neapklustošajos soļos).
Bet šodien (literāri kājas izstiepušais saiklis) kaut kur nokrita saputējis sapnis, pārdrebinot pār ādu fantastisko sajūtu, ka ap mani TAGAD, jau tik ilgi, gadu, gadus trīs, ir tik daudz resursu, tik daudz bagātību, burtiski dzīves zelta, aumaļām krāsu tūbu un enerģijas kamolu, ka pienācis pēdējais laiks pievērst tam uzmanību, uzmanīgi, uzmanīgi klausīties, gaidīt, nepalaist garām īsto īstajā, .. kāds, kuram ir daudz vairāk zelta visā šodienā, nekā vienā saujā redzamā, tāds taču nevar sēdēt uz koka lāvas un vēl kaut ko gaidīt, dīkt.. laiks ir, es tak nejūtu, kā tas man beidzas, bet nav vairs interesanti gaidīt uz laiku ar tādiem resursiem apkārt. ierāpties krāsās ar visām ķepām un ļauties tam, ko šajā pašā (this very) brīdī var saradīt.. iii...
tā šonakt man pienāca iekšējais gadcipara spēks tālākamajam
Lai Tev silti
Es visu dienu meklēju bagātības, līdz diena ievilkās līdz ziemas izmēram un dzīve pārtapa par ziemu. koka skaidainas lāvas vilka savā pelēcībā, mīlēju sēdēt augšstāvā un skatīties uz visu vienaldzību tur lejā, rezonēju skumjās, vibrēju nožēlojamībā, skatījos ārā uz iestiklotām ainavām (logs pārvilka pēdējo krustu) un baidījos elpot, lai izelpotais nepadarītu mani nabagāku par vēl kādu daļu dzīves, kas tāpat man nepieder - nenoķerama, nepievilināma, nepieradināma, neapmānāma dzīve (vēlāk uzzināju, ka tai ir arī beigas, kas padarīja dzīvi majestātisku tās neapklustošajos soļos).
Bet šodien (literāri kājas izstiepušais saiklis) kaut kur nokrita saputējis sapnis, pārdrebinot pār ādu fantastisko sajūtu, ka ap mani TAGAD, jau tik ilgi, gadu, gadus trīs, ir tik daudz resursu, tik daudz bagātību, burtiski dzīves zelta, aumaļām krāsu tūbu un enerģijas kamolu, ka pienācis pēdējais laiks pievērst tam uzmanību, uzmanīgi, uzmanīgi klausīties, gaidīt, nepalaist garām īsto īstajā, .. kāds, kuram ir daudz vairāk zelta visā šodienā, nekā vienā saujā redzamā, tāds taču nevar sēdēt uz koka lāvas un vēl kaut ko gaidīt, dīkt.. laiks ir, es tak nejūtu, kā tas man beidzas, bet nav vairs interesanti gaidīt uz laiku ar tādiem resursiem apkārt. ierāpties krāsās ar visām ķepām un ļauties tam, ko šajā pašā (this very) brīdī var saradīt.. iii...
tā šonakt man pienāca iekšējais gadcipara spēks tālākamajam
Lai Tev silti
Current Music: The Cure - Apart