mry's Journal

12:29am: zaļā pasaka
vakar rīgā veda akmeņus iekšā,
smagus kā mūžība, no ziemeļiem uz pilsētu
lielos, milzīgos, skaistos..
tīri žēl palika - par virzienu

(gribas pilsētu nodrupināt pa grīdām un jumtiem vien
tikai mūrus atstāt vējiem)

šonakt braucot no kabatas krita naba laukā
pazuda aptjeknočsausij stikliņš ar viļņu skalu,
varbūt ka nemaz nevajag

bet gribas atgriezties
jo krustojumā (valdem&briāns) milzu sacirsta koka bluķi
gribas paņemt vienu aiznest mājās ciemiņiem un sēdēšanai kā mežā

pat ar visām pilsētas asinīm
nocirsts koks paliek nocirsts koks.

Un jūs?

4:06am: Pēkšņi atcerējos, kā sēdēju vernisāžas pagalmā ar jaunajām skaistajām meitenēm un kā Līva pirms iešanas uz skatuves dziedāja - parkā, no visas sirds un elpas. pie dārza galdiņa sēdošā kompānija patiesi aplaudēja

mirklis peldošās laimes

mirklis no pagājušās vasaras, jā, redz kā, šodien jau atkal vasara. un es vairs neatceros brīvi, kurā vasarā bija mans pirmais skūpsts ar māmiņas čiekuriem un kurā vasarā nomira baltākais cilvēks no vienaudžiem. kurā vasarā es gaidīju un gaidīju skumju pilsētas skumjas un kurā sagaidīju. kurā vasarā trīcēja sirds autobusā uz saldu. kurā vasarā vēl nenojauktā priedaines pieturā tvērās divi meitēni, kurā divi staigāja pa kapiem un priecājās viens par otru
kurā satikās, kurā nesatikās