: notiim shaipus
mazie beerni sveetku dreebees smarzho peec veljaspulvera, misinja svechturis ar gaismu,
baltaas rindas ar taisnajaam muguraam, viens divi ejam seciiba vieglums izdodas
mirklis pauzes dziedam
zaale pieskan pilna un beidzot klausiitaaji atdziivojas (vai patieshaam? visticamaak, man taa tikai shkjita)
nokjeru vinjas skatienu, saraudaatu, nogurushu, vinja nekad man to neteiks. es nekad nejautaashu. mees nevaram runaat, mees, no dazhaadajiem slaanjiem, varbuut vien nokjerot viena otru aiz piedurknes kaadaa tumshaa vientuliibaa,
dienasgaismaa vinja sliid paari meerkjakjiem un nogurushaam nopuutaam kliedz uz tiem,
es noduru skatienu, bet juutu vinju, vinja sazhnjaudzas manaa sirdii
un otraa pusee zaljaa bezgaumiibaa seezh veel viena daama, bet es klusi ljaavu vinjai saakt ticeet, mazliet, shodienai. 'nenoliegsim patiesiibu, bet celjaa uz to priecaasimies arii par saakumu'.
divas [dziives] etiides. un tad veel koncertmeistars, muusu Graacija un mazaa dirigjente, veel kaut kur saule un kaut kur mazais fantasts ar autobusa kovbojcepuri,
chella klusajaa locinjduukonjaa san smaids mees esam mees elpojam mees dziivojam
shodien skatuves podesti ieksheejaas emocijas izplatiijushi visaa apzinjaa, cilveeki klusiitinjaam naak neprasot, iedodu Graamatu, parunaaju, pastaastu, kaa ir; shodien es kaut kaa zinu, kas vinjiem jaaiedod, es nezinu, vai vinjiem to vajag, bet sanaak tik labi, ka es nedomaaju, kaa viss notiek, kaa rokas pastiepjas pretii, kaa dod, kaa runaa, kaa virmo maigaa miglaa,
nezinu, kaa to labaak pateikt
peedeejaa laikaa vaardi ir mirushi,
vaardi ir cenzeeti,
vaardi ir analizeeti;
kaut kaada sabiedriskaa atbildiiba par tiem,
laikam truukst man shiis atbildiibas,
jo tik biezhi vaardi nenoziimee neko. smiekls :). tik biezhi vaardi nenoziimee neko, neko tajos nevar atrast, tik biezhi taa ir skanja, nevis jeega,
kad tie pluust no aiztureetas elpas uz pirkstgaliem un izklab telpaa, tie ir pluudums, upe, straume, pilna dziiviibas un jeegas, un apzinjas,
bet tas ir mirklis, kas, lai arii nebeidz skanjaa viljnjoties un turpina muuzhiigo kustiibas bezgaliibu, tik biezhi pashiem vaardiem nav ar mani nekaada sakara. pateikts teikums skan paaraak viennoziimigi,
bet noziime nav maneejaa. vaardi ir par shauru kljuvushi muusu sarunaas, nosliipeeti, nonivileeti liidz skaidraam jeegaam un simboliem; shkjiet, lai atklaatu dveeseli, jaaklusee. jaapiemirst sarezhgjiitaas formas un sisteemas. (lai dziedaatu, jaaaizmirst anatomija, jāatver elpa).
klausies manaa elpaa:
---
---
:)
es buushu izjutusi to pashu, tikai mums vairs nebuus jaastriidas par vaardiem.
aizkulisees nosalushas rocinjas gatavojas dievkalpojumam
mazie beerni sveetku dreebees smarzho peec veljaspulvera, misinja svechturis ar gaismu,
baltaas rindas ar taisnajaam muguraam, viens divi ejam seciiba vieglums izdodas
mirklis pauzes dziedam
zaale pieskan pilna un beidzot klausiitaaji atdziivojas (vai patieshaam? visticamaak, man taa tikai shkjita)
nokjeru vinjas skatienu, saraudaatu, nogurushu, vinja nekad man to neteiks. es nekad nejautaashu. mees nevaram runaat, mees, no dazhaadajiem slaanjiem, varbuut vien nokjerot viena otru aiz piedurknes kaadaa tumshaa vientuliibaa,
dienasgaismaa vinja sliid paari meerkjakjiem un nogurushaam nopuutaam kliedz uz tiem,
es noduru skatienu, bet juutu vinju, vinja sazhnjaudzas manaa sirdii
un otraa pusee zaljaa bezgaumiibaa seezh veel viena daama, bet es klusi ljaavu vinjai saakt ticeet, mazliet, shodienai. 'nenoliegsim patiesiibu, bet celjaa uz to priecaasimies arii par saakumu'.
divas [dziives] etiides. un tad veel koncertmeistars, muusu Graacija un mazaa dirigjente, veel kaut kur saule un kaut kur mazais fantasts ar autobusa kovbojcepuri,
chella klusajaa locinjduukonjaa san smaids mees esam mees elpojam mees dziivojam
shodien skatuves podesti ieksheejaas emocijas izplatiijushi visaa apzinjaa, cilveeki klusiitinjaam naak neprasot, iedodu Graamatu, parunaaju, pastaastu, kaa ir; shodien es kaut kaa zinu, kas vinjiem jaaiedod, es nezinu, vai vinjiem to vajag, bet sanaak tik labi, ka es nedomaaju, kaa viss notiek, kaa rokas pastiepjas pretii, kaa dod, kaa runaa, kaa virmo maigaa miglaa,
nezinu, kaa to labaak pateikt
peedeejaa laikaa vaardi ir mirushi,
vaardi ir cenzeeti,
vaardi ir analizeeti;
kaut kaada sabiedriskaa atbildiiba par tiem,
laikam truukst man shiis atbildiibas,
jo tik biezhi vaardi nenoziimee neko. smiekls :). tik biezhi vaardi nenoziimee neko, neko tajos nevar atrast, tik biezhi taa ir skanja, nevis jeega,
kad tie pluust no aiztureetas elpas uz pirkstgaliem un izklab telpaa, tie ir pluudums, upe, straume, pilna dziiviibas un jeegas, un apzinjas,
bet tas ir mirklis, kas, lai arii nebeidz skanjaa viljnjoties un turpina muuzhiigo kustiibas bezgaliibu, tik biezhi pashiem vaardiem nav ar mani nekaada sakara. pateikts teikums skan paaraak viennoziimigi,
bet noziime nav maneejaa. vaardi ir par shauru kljuvushi muusu sarunaas, nosliipeeti, nonivileeti liidz skaidraam jeegaam un simboliem; shkjiet, lai atklaatu dveeseli, jaaklusee. jaapiemirst sarezhgjiitaas formas un sisteemas. (lai dziedaatu, jaaaizmirst anatomija, jāatver elpa).
klausies manaa elpaa:
---
---
:)
es buushu izjutusi to pashu, tikai mums vairs nebuus jaastriidas par vaardiem.
aizkulisees nosalushas rocinjas gatavojas dievkalpojumam
Current Mood: out-side of the moon