Nakts stāsti - Post a comment

No ārpuses viss izskatās tik skaisti. Sieviešu žurnāli neticētu, ka tādi vīrieši ir, tik ideāli.
Bet kaut kā nav manī. Nav, un viss, un tas ir tik izmisīgi vajadzīgs, lai būtu kopā. Ak, un šie gudrie padomi, ko citiem es arī varētu dot - taču pamet, ja nemīli, ko tu mokies. Bet es nevaru, nevaru sāpināt cilvēku, kurš to nav pelnījis, un neredzu arī jēgu. Jo tas, kas bija, tas, kas man vajadzīgs, tas, kas ir kļuvis par atskaites punktu "ko nozīmē laimīgai", ir pazaudēts, un palikt pavisam vienai man ir bail. Tad jau labāk mēģināt dzīvot tāpat, un vismaz viens cilvēks būs laimīgs - ja es spēšu pietiekami labi izlikties.