| May. 23rd, 2006 03:37 pm Visi maigie vārdi paliek nepateikti. Domās - ik pa brīdim, un dažureiz nepārtraukti. Bet pateikt bail. Iemīlējies cilvēks jau tā ir neaizsargāts, un vārdi atsedz vēl vairāk un dziļāk.
Un tā šie vārdi dzīvo manī; brīžiem tīksminos, cik tas skaisti, kā tādi kanārijputniņi būrītī, brīžiem mokos sajūtā, ka tomēr jālaiž ārā. Bet attur viens - izrunāti tie kļūst pavisam citādi, nekā mēmajās domās, izrunāti vārdi būtu kā atvērtas pērlenes - sazini nu, vai otrs saskatīs perlamutra mirdzumu, vai varbūt tikai to kailo, neglīto gliemezi, kāda ir vārda skaņa un apziņā iegūlušais satvars. Leave a comment    |
