Nakts stāsti - February 27th, 2006

Tagad ir pavisam kas cits. Nevis mazliet mežonīga vīrišķība, pārplūstoša kaisle un sajūtas asinoša uzstājība, bet tik tikko manāms pieskāriens. Pat apģērbs netiek novilkts, tikai maiga un sargājoša plauksta zem lencītes. Viegli pirksti pāri plecam, mugurai, rotaļīgas lūpas. Es, mūždien mulsā un nedrošā, sāku justies par strauju tik gaisīgai naktij. Vaicājoši slidinu pieskārienu pāri viņa rokas reljefajām bedrītēm un izliekumiem, pāri gludajam vēderam un spītīgajam zodam, pāri uzacu lokam, bet atbildi nesaņemu. Tikai straujš apskāviens un karsta elpa kakla izliekumā, kas liek mežonīgi un ilgpilni ieelsoties, bet nekas vairāk neseko.
Tie pāris pēkšņie skūpsti sasien rokas un domas zīda pinekļos, un liek ilgoties pēc neiespējamā.