naked_agression

Vēl divas darba dienas. Marija saka, ka birojā esot forši, bet es tik ļoti saguris vakarā biju. Rīt ir diezgan svarīgs darbs darāms un man ir diezgan pabail. Vairāk jau par to, ka neko tur nevarēšu atrast, bet man ir astoņas stundas laika.

I'm looking at you through the glass
Don't know how much time has passed
Oh God it feels like forever
But no one ever tells you that forever feels like home
Sitting all alone inside your head

Lai tas man paliek šodienai. kas pateikts, pateikts. Atpakaļ nepaņemsi ne to, kas pateikts, ne uzrakstīts, ne padomāts.
Gaidi mani Ventspils, jo es gaidu tevi, un es zinu, ka neesmu vienīgais. gan Hūte, gan promenāde, gan tā foršā ar akmeņiem bruģētā ieliņa, gan tas skatu tornis, gan tas mazais parciņš ar skaisti izgaismotiem kokiem, gan viss pārējais.
Es atgriezīšos tur un kļūšu par daļu no tās harmonijas.

čau atkal.kā nevaru, tā nevaru aizmirst šo vietu. tas tā maģiski. kopš tāda nopietni pēdējā ieraksta pagājusi gandrīz vasara. Vai ir pamats teikt, ka kaučkas ir mainījies? līdz pusmēnesi (vaita jau?) atpakaļ bija dirsā. nu labi ne gluži dirsā. apakšbiksēs. kā tieši? tāpat kā apmēram visu iepriekšējo gadu. es gribētu ticēt ka kaut kas ir mainījies. iekšā ir parādijusies enerģija, motivācija, vēlme. par to lielā mērā jāpateicās manam mindfuckiņam. vēljorpojām ir grūti aptvert, ka dzīvoju aizspogulijā!

brīžos kad esi kaut vai ar deguna galu ārpus purva, tu ieraugi debesis un kokus un jūti, ka tu gribi dzīvot, ka tu gribi tikt ārā, nomazgāties tīrs un atdot sevi. Es gribētu dzīvot tādā emocijā, kādā esmu šobrīd. Ar burtiem neaprakstīsi.

ir problēmas, daudz problēmu, bet uz vienu mirkli es uzdiršu viņām. es to esmu pelnījis.

And I'm always pretty happy when I'm kicking back with you.
Pretty damn happy.

Izlasīju iepriekšējo ierakstu, domas atgriezās tajā labajā vakarā, kad uz mirkli visi sūdi bija pagaisuši.
Domājot par šobrīdi, sūdi nav pagaisuši, es vienkārši dzīvoju zem tiem, un kad es no tā mēslojuma izraušos es nezinu, laikam tad kad būšu nobriedis un uzņēmis visu nepieciešamo no sūdiem. Jo sūdi tač ir labi augsnei.

Man ir nostaļģija. Domāju daudz.
Esi pamanījis, ka cilvēki naktīs paliek drošāki un atklātāki? Nemaz neatšķiramies tik daudz no barības ķēdē zemāk atrodamiem eksemplāriem.
Redz kaimiņš ar savu suni tumsas laikā uzved pakakināt turpat pie kāpņutelpas durvīm. Tāpat arī es. Pa nakti jūtos labāk. drošāk. domas ir drošākas, dūša lielāka. bet lai jau ir. būs man vismaz viena dienas daļa, kad jūtos par sevi pilnībā pārliecināts.

Lai paliek, gan es kādreiz.


eju atpakaļ strādāt.atkal.

Fuck you veselais saprāt! Man ir apnicis dzīvot pēc tā ko es domāju. Es gribu dzīvot tā lai prāts paliek otrajā plānā. Vismaz šobrīd. Kaut ko jaunu, morālu pļauku vai spērienu pa pakaļu. Visur kur skatos man ir pienākumi, tieši tāpēc arī es neeju gulēt šonakt un braucu uz Ventspili rīt. Nedaudz atgādina Bela "Būri".. kas būs tālāk? arī tad kad būris būs vaļā es turpināšu tur sēdēt?

Vēl viena diena(nakts) pienākuse..Neko dižu šodien neesmu darījis, tikai tik daudz cik logus nomazgājām un aizkarus piekārām. Darba šodien nebija. no vienas puses jau forši, atpūtiņa, bet laiks jau uz vietas nestāv. Dzīve sanāk ka tu ej pa tādu kā robežu starp divām pusēm - vienā ir pilns ar sūdiem, otrā viss tā skaisti un vienalga forši. un dzīve rit tā atkarība no tā uz kuru pusi tu ejot skaties. tā ir mūsu izvēle. tāpat kā latviešu izvēle bija sagatavoties spēlei un sagraut franšūžus līdz pēdējam ( i mean 7:1, tas tomēr ir pazemojoši)

jauku nakti un kaut cik mierīgus sapņus, nevis tādus kā man.

Ko tad lai šodien ietapina, hmm.
Diena sākās jau diezgan ierasti - saņēmu no rīta 3 dokumentus ko iztulkot, gāja diezgan raiti un jau ap 4 biju brīvs. apciemoju vecmā, bija daudz par ko parunāt, man patīk klausīties viņā, ne vienmēr tāpēc, ka man interesētu, bet tapēc, ka viņai patīk stāstīt un redzēt, ka es klausos un diskutēju par lietām. Viņa nav no tām vientuļniecēm, kurām ka tikai parunāties, viņa simtiem citu lietu atrastu ko darīt, bet katrā ziņā bija daudz patīkamāk pastāstīt kā abi ar papu bijuši sakopt kapus un pastaigājušies, kā papus pārdzīvoja par vienu saplēstu glāzi (tad vecmā viņu mierināja, ka nav jau lieta par ko satraukties). Tas ir mans mīlestības paraugs.
Paldies par to, ka man esat. Ikdienišķi, taču tomēr fenomenāli.


Didzis

man hokejs ir tas pats kas metallica. kaut kas vairāk! un viņi atkal sagaādāja man prieku, spēle diezgan saspringta, bet malači un protams masaļskis ir man of the year :]
vakars kaut cik uzlabots, bet es šoreiz palikšu mājās.
Evij saņemies! :)

šīvakara dziesma tika atrasta draugos kādas nepazīstamas meitenes "citiem iesaku" sadaļā.

ā viņi vinnēja ja, likās ka tur omes uz ledus bija, bet es viņus nevainoju, jo pirmkārt ne es labāks un otrkārt spēle pret zviedriem bija tik iespaidīga ka lai jau atpūšas. savu esam izdarījuši un tagad būs mums rusijāņi, francūzijiāņi un šveicijaņi..

nafig mums to trotuvāri
ja var iet pa diagonāli.
lauki sirdī :]

līdz vakaram, darbi padarīti, tagad bišķi atpūt'

Darbs mani plēš uz pusēm. Nav tā ka man būtu daudz ko darīt, bet tas vairāk tā emocionāli. Esmu priecīgs ka man ir darbs,ļoti priecīgs, bet man ir grūti piespiesties joprojām.. Eh.. laikam jāķeras vien atkal klāt, kas tad cits atliek.

ārprātiņš, sasodīts, man nav vārdu!!!
un balss arī nav. bet uzvara vēljoprojām neticama. ahh.
es gribu tevi.

pīs aut.

Noskatījos vienu filmu, un man likās ka skatos uz sevi spogulī, bet uz to sevi, kurš ir aiz tās cietsirdības čaumalas. Ne jau ka es būtu mīksts vai kā, ai kam gan es te taisnojos. Kārtējais vakars, atkal Ventspils. Pietrūka man ši vieta visu nedēļas nogali, bet tikko kā te atbraucu man gribas prom. Misters Neizlēmība. Nav īsti lietu, kas mani šeit turētu klāt. NU ok ir pārītis - drauģeļi, drauģelenes, VeA un sports, bet tas neatsver neko. Mājas ir mājas, mājās ir savējie, mājās ir vidusskolas aromāts, sajūta. Jaunība tur saglabājas. Kaut gan brauciens ilgst tikai 2 stundas, es tomēr atbraucot uz šeieni jūtos savus 3 gadus vecāks. Tas laikam ir viss par ko čīkstu pēdējās dienas. Forever Young.
Ir vēl lieta, bet to vēl neesmu gatavs atklāt, tas lai paliek spilvenam. Fāk. lietas - nokārtojieties pašas man jau zajebal.

tā pati dziesma.

Rakstot šeit, es jūtos jaunāks, apmēram tik vecs cik es vēlos būt. Riktīg labi. Nafig man ir jādzīvo divas dzīves. Pa dienu es esmu normāls gandrīz 20gadnieks, pelēkais kāds es gribēju būt. Kā nāk vakars un visi darbi izdarīti vai atlikti uz rītu laužās ārā agresija, emocijas, jūtas, mīlestība, bet tā parasti atduras pret sienu un ar asu šķēpu nāk un ieduras smadzenēs.
Ir tāda sajūta, ka kāds vislaik kliegtu iekšā, un es nevaru to apturēt. Tā nu paiet nakts, ir atkal rīts, viss kārtībā, ja tā varētu teikt.

Arī šīsdienas darba deva ir padarīta, varu atpūsties, pabaudit darba augļus.
Man pietrūka sarunas ar Eviju, kaut nebijām runājuši tikai nepilnu nedēļu. Ir izveidojusies tāds plaukts manī iekšā, ko vari aizpildīt tikai tu, un ja tur nekā nav, tad mans iekšējais grāmatvedis sāk nervozēt. Un grāmatveži nedrīkst nervozēt, he.

Tā dziesma mani nobeigs, līdz rītam, iešu ālēties, šoreiz gan ne vārda tiešajā nozīmē - tikai dušā.

Trīs lietas nav labas lietas. Vismaz ne manā gadījumā.
Šodiena pilnīgi izdirsta. Vairāk jau gan morāli,nevis fiziski, kaut gan fiziski arī, jo manas attiecības ar svaru stieni prasa upurus.
Šī dienasgrāmata jau vien tāds plāksteris vien ir, kas pie mazākajām ūdens straumēm noplīst nost un viss turpina asiņot. ai.. kad tas viss beigsies, kad es beidzot iemācīšos sevi dziedēt pats.


Doesn't happen that way.

Atkal, neizprotami!
Vēlviena laba diena manā kontā. Rīts jau sākās ar to, KA es pamodos uz pirmo lekciju, un tas ir varoņa cienīgs nopelns. Tiesa gan, tā arī bija vienīgā lekcija uz kuru biju, bet nekas, pagulēju (man šķiet) un tad jau Robis ar Aivaru bija klāt, mūžīgais duo, bet šķiet, ka drīz vairs tā nebūs, bet ko nu par to. Pienāca pulksten sešpadsmiti un devāmies ar Valdiņu uz zāli, bija man neliela jauna pieredze, es atkal mēģināju celt svarustieni no krūtīm, hmm cik ilgs laiks ir pagājis? kādī 3 gadi, ja nemaldos, kopš pēdējoreiz to darīju. Rezultāts nebija peļams, pirmajai reiziei - 50 kilogrami, ja jums tas kaut ko izsaka, kaut kan man šķiet, ka šo lasa viens, augstākais divi cilvēki :D Tātad jā, pēc 20 paceltām reizēm, man likās, ka esmu pazaudējis rokas, bet viņas pēc kādas pusstundas atgriezās un stipri lika par sevi manīt. Atnācu mājās, noskatījāmies ar raivo "Yes Man" kautgan man tā jau bija otrā reizi. Nu neko, rekomendējama filma. Tad piezvanīja aivars, teica lai tik nākam uzēst vakariņas! Viņš mums tāds zelta gabaliņš, ļoti labi gatavo, un Robis uzsauca rīsus, kā tad mēs neiesim!

Tā nu esmu mājās un, kad domas nav kur nobīdīt, tās atkal bāžas virsū.
Čaviņas.

P.S. Tulīt uzlikšu kaut ko klausīties, lai būtu ko "Music"sadaļā ierakstīt.
Hipokrāts, jā!

Šodien garastāvoklis izmainījās tā riktīgi krasi, biju aizgājis vakariņas paēst, bet as gan bija pirms kāda laba laika, jo esm uveselīgais čalītis, nopirku vienu aliņu, pirmo smaidu jau uzsita tas ka šaušalīgi lēts tas cēsinieks. Tad atnācām mājās bet pa ceļam liftā valdis norāva zobu, un tad e sajutos nedaudz kā Aušvicā, bet bija ok, drīzi vien hitlera jociņi beidzās un lifta druvis atdarījās. Atveram dzīvokļa durvis - tur liene ar šņabja pudeli katrā rokā, nepāprotiet viņa ir sportiste! un patiešām ar sportu nodarbojas nevis ar litrabolu. man bija prieks par to šņabi, nejau ka es viņu dzeršu, bet nu ka ir kaut kas no ārzemēm atvests! tātad tagad atakl ir vakars, bet man kā nav tā nav tulkojuma tajā krievvalodā.

Un jā es propogandēšu Kanyi:
http://www.youtube.com/watch?v=4rscLpAcabw

Tieši tā. no rīta pat pamodos nedaudz agrāk nekā parasti, tas ir ap 10:30, jo šodien tak ir pirmdiena, tikpatkā brīvdiena.

Biju aizgājis uz stundu prom un aizmirsu ko rakstīt/
Par vakardienu, nekur es neaizbraucu, jo zvanīju jurģim un šis bija pilnīgi metams, tā vismaz varēja saprast pēc viņa žesta ar telefona bāšanu mutē. Atbraucu uz tejieni (lasīt Ventspili)negāju gulēt līdz kādiem puspieciem, jo man ir bezmiegs.
tā nu iesākās kārtējā nedēļa. nekā interesanta, nekā neinteresanta, nekā.

Viens fiksais pirms es atkal iegrimstu "Kreatinola-Fosforāta un ābolskābes sajaukums: Kreatīna analogs, kas ir pazīstams kā kardiovaskulāro funkciju atbalsts, dodot iespēju uzņemt vairāk skābekļa, palielinot izturību, darba spējas un paildzinot laiku līdz nogurumam. " Jūs nemaz negribat dzirdēt kā tas skan angliski, vai ne? tā jau domāju. Tam visam klāt saņēmu uzaicinājumu bruakt uz Talsiem šodien, pirmā doma bija, jā no Dobeles jau ir diezgan impossible tikt uz turieni, bet tad atcerējos, ka robis brauc no jelgavas uz Ventspili šodien, parasti ar viņu braucu uz ventspili, un jā lai takš mani izmet talsos, jo tas ir pa ceļam. nezinu kas tur notiks, tik jurģs teica, ka mimmeļi gribot mani ciemos un vēl saņģels braukšot. traki viņiem tur ies. man nē. es dzeru zāles atkal..


Atā, līdz rītam, manas aminoskābītes %)