Jauna diena, veca dziesma.
Apr. 26., 2009 | 12:20 am
music: Imogen Heap - Hide and Seek
Rakstot šeit, es jūtos jaunāks, apmēram tik vecs cik es vēlos būt. Riktīg labi. Nafig man ir jādzīvo divas dzīves. Pa dienu es esmu normāls gandrīz 20gadnieks, pelēkais kāds es gribēju būt. Kā nāk vakars un visi darbi izdarīti vai atlikti uz rītu laužās ārā agresija, emocijas, jūtas, mīlestība, bet tā parasti atduras pret sienu un ar asu šķēpu nāk un ieduras smadzenēs.
Ir tāda sajūta, ka kāds vislaik kliegtu iekšā, un es nevaru to apturēt. Tā nu paiet nakts, ir atkal rīts, viss kārtībā, ja tā varētu teikt.
Arī šīsdienas darba deva ir padarīta, varu atpūsties, pabaudit darba augļus.
Man pietrūka sarunas ar Eviju, kaut nebijām runājuši tikai nepilnu nedēļu. Ir izveidojusies tāds plaukts manī iekšā, ko vari aizpildīt tikai tu, un ja tur nekā nav, tad mans iekšējais grāmatvedis sāk nervozēt. Un grāmatveži nedrīkst nervozēt, he.
Tā dziesma mani nobeigs, līdz rītam, iešu ālēties, šoreiz gan ne vārda tiešajā nozīmē - tikai dušā.
Ir tāda sajūta, ka kāds vislaik kliegtu iekšā, un es nevaru to apturēt. Tā nu paiet nakts, ir atkal rīts, viss kārtībā, ja tā varētu teikt.
Arī šīsdienas darba deva ir padarīta, varu atpūsties, pabaudit darba augļus.
Man pietrūka sarunas ar Eviju, kaut nebijām runājuši tikai nepilnu nedēļu. Ir izveidojusies tāds plaukts manī iekšā, ko vari aizpildīt tikai tu, un ja tur nekā nav, tad mans iekšējais grāmatvedis sāk nervozēt. Un grāmatveži nedrīkst nervozēt, he.
Tā dziesma mani nobeigs, līdz rītam, iešu ālēties, šoreiz gan ne vārda tiešajā nozīmē - tikai dušā.