never ending story

un liekas ka tas pastāv starp tik daudziem, bet tomēr starp tik maz cilvēkiem. tas ir tik vienkārši! nekad nav bijis savādāk. tieši tad, kad es izdomāšu atsvešināties, mēs satuvināsimies. vismaz tā bija agrāk. tagad es neesmu tevi satikusi un nemaz negribās laikam. tu man nedaudz kaitini ar to, ka tu man nezvani, neraksti. es zinu, es arī to nedaru, bet es gaidu kad tu to darīsi, lai es saņemtu piekrītošu atbildi un to vai tev vel nav apnicis sazvanīties ar mani.

esmu pie ievas un ir garlaicīgi, jo viņai ir daudz jāmācās. bēdīgi, bet nu moš vel viss izvērtīsies savādāk.
man ir normālas paģiras. šodien vel visu dienu biju piedzērusies, bet tagad jau sāk parādīties mans nopelnītais nogurums.

es vel jo projām esmu laimīga. es to varu atzīt, bet ir visādas nianses kuras varētu arī iemainīt pret priecīgākām.
ikdiena man ir ļoti garlaicīga, bet pati vien esmu vainīga. man vienkārši nav laika. ja ir laiks, tad es meklēju ziemas mēteli un vel joprojām pēc mēneša es nevaru viņu atrast. dienas man paiet ātri. jo es neko negaidu no jaunajām dienām. man neko nevajag, man ir labi tā kā ir. tad kad man kaut ko gribēsies mainīt, es to arī izdarīšu.

... un jā tā ir domāta pauze, tam, lai es te nedaudz padomātu un saprastu, ka man vairs nav ko teikt. labi elīza es beigšu sev rakstīt šovakar.
gribās salāpīties