April 22nd, 2011
I'm ready to go
Es vakar tev pajautāju vai tev neliekās, ka mēs nekur tālāk netiksim, par to, kur esam tagad?mēs turpināsim, ik pa laikam pamosties no rīta viens otram blakus un ar galvassāpēc atcerēties, kas vakarnakt noticis? es vaicāju, vai tev neliekās, ka mēs uz vietas stāvēt mēs šitā varēsim ilgi? un tas ko tu man atbildēji, bija- tad jau redzēs! kāpēc, tava atbilde man patika, es nemācēšu pateikt, bet tas bija tieši tas, ko gribēju dzirdēt.
Mūsu attiecības, ja tās tā var nosaukt, ir pretty much sarežģītas. Mēs bijām kopā, tad mēs izšķīrāmies, tad mēs turpinājām gulēt kopā, tad bija kaut kāds periods, kurā nekas nenotika, bet tu tikies ar citām meitenēm(nebūs lieki pieminēt, ka tev nekas ar viņām nesanāca, jo neviena no viņām nav labāka par mani)un es gan neatceros vai tikos ar citiem puišiem, bet uz randiņiem pāris aizgāju, un tad bija periods, kurā mēs visu laiku runājām par bijušajām attiecībām(vasara), kas bija labi, jo nevarējām par to parunāt pusgadu, un tagad ir periods, kurā mēs esam ļoti labi draugi(man tu esi labākais draugs) un tomēr, kaut kā es pamanos dažkārt no rīta pamosties tev blakus, ar paģirām un lielām pārdomām, ko darīt tālāk!
Izklausās normāli un priekš manis ideāli. man patiešām patīk
šorīt es atkal pamodos tev blakus...
