beidzot saņēmos un uztaisīju portfolio youtube kanālu. sāku lietot medikamentus atkal. ir labāk. vajag arī sākt dienasgrāmatu rakstīt...

ja nu kādam interesē, re ku ir jūķjūbs: https://www.youtube.com/@BURLAXATIVES.mp4

šogad jāņi bija neveiksmīgi. ģimenes biedru nesaskaņas, sērošana un.. tēvs.. garīgais man paceltos, ja man būtu mīļākās zeķītes, maģiski kļūtu tievāks un būtu pie vīra un skatītos viņa šizofrēniskās filmas. diemžēl zeķes ir kojās, lenteņi nav pieejami un vīrs, pusievainots, ballējas ar čomiem otrpus latvijas... zobi, kā jau parasti, jāsakož...

gaidot teātra izrādi, vecmāmiņa mazmeitiņai min mīklas... tik jauki. vēlos būt vectēvs...

pienācis sapņu periods man. ik pa laikam arī murgus redzu. pašsajūta ir laba, drīz visi skolas darbi būs pabeigti un vasaru beidzot varēšu izbaudīt. ļoti gribu pie vīra.. šis gads man pacietību ir kārtīgi uztrenējis.
pagājušo nedēļu pabeidzu "melody of moominvalley", nu pizģec, tāda bomba. bet lēnā garā tieku līdzi visam. vienīgi es ik pa laikam jūtos nevietā. laikam tā ir pārejoša sajūta. tad jau redzēs

viss būs jau labi.

šodien neko dižu neizdarīju. paspēlēj moomin spēlīti, mazliet padarīju skolas darbus, bet nekur tālu netiku. ienīstu skaņu dizainu ar visu savu dvēseli, īsi sakot. nejūtos baigi labi, joprojām neesmu labā omā kopš vakardienas. bet it kā būs labi, kā jau parasti.
ļoti pietrūkst vīrelis

vajag boksa maisu...

esmu uztraucies, salīdzinoši maz, bet uztraucies tāpat. par sevi, to stulbo mājaslapu, kas jātaisa skolā, vispār par savi, kā es sevi izpaužu citiem. par vīru arī. šodien it īpaši. neteikšu, ka man iet viegli, bet es brīnos, ka viņš reti sūdzas. vienu vai divas reizes es atceros, ka viņš bijis apvainojies un man par to pateicis. viņš ir ļoti emocionāli stiprs. tāpēc šodien es sabēdājos, jo uzķēru, ka ir sastresssojies. bet nu, it kā jau būs labi. protams, esmu uztraucies.

es nevaru sagaidīt, kad abi būsim brīvi. man šī skola nepatīk vairs, ir tāds haoss. tiešām bieži ir grūti atrast iemeslu ierasties uz skolu, vienīgais ir tas, ka es gribu skolu beidzot pabeigt. žēl zināt, ka kundziņam neiet labi arī. viņš saka, ka stress nav slikts, vismaz dzen šo uz priekšu, bet es nevaru, man žēl zināt/skatīties kā viņš tik cītīgi mācās, pa visu varu mēģināt atteikties no hobijiem un tā. saprotu, ka ir vajadzīgs un viņš vispār ir malacis ar savu disciplīnu. kapāt datorspēles visu laiku nav labi. bet kaut kā ironiski es gribu, lai viņš atslābst, kaut vai tas nebūtu labi. tā kā māte bērnam nopērk saldumus. nav labi, bet zin, ka tam cilvēkam garšo, tāpēc gribas arī dot.

padomāju atkal par sevi un kā es uzvedos ap draugiem. atcerējos, ka man nepatīk kāds es esmu ap draugiem. totāls dalbajs.

ŠODIEN TĀ JOBANĀ DEPRESĪVĀ RADIOGALVAS DZIESMA VISU LAIKU SKAN!!!
besī..

šodien prātu arī apciemoja "plika papRIKA"



kaut kā tā...

eksāmens uzrakstīts un norunāts.. tagad tikai jāiespringst vēl mēnesis un tad būs mazliet miera. skola ir krietni lielā haosā, kas man garīgo arī ietekmē. bet nu, no tā cilvēks aug... laikam.

ar sevi es lepojos. esmu samērā mentāli stabils, spēju būt godīgs, esmu izgājis no komforta zonas, sevi gan nodarbinājis, gan lutinājis. vairs nav tie laiki, kad es atmetu ar roku, kad kaut kas nesagāja. ir jāizcīna tas, ko vēlies.
man liekas, ka esmu tiešām vairāk nobriedis šogad.

nekas baigi jauns, tāpat mokos, vergoju sistēmai, vergoju sev, bet mans beta kaķēns gribēja saturu cibiņā no tētuka (manis). taču šodien ieguvu balvu par savām pūlēm: mātes barību un čipsus. "heh.. laikam beigās jau būs labi," teica nagusenites kaut kad vakar. zini ko? ...mazais brāli labāk sybau 🙏