Man, lūdzu, blēņošanos un jautrības ('bērnudārzu') ikdienā, bet 'pieaugušos' strīdoties.
Un nevienā no gadījumiem no otra to vīzdegunīgo novērtējumu, kad viņam šķiet, ka ir tiesīgs kaut ko nosodīt vai atzīt par labu, jo ir 'gudrāks', 'vecāks', 'vīrietis', 'loģiskāks'. Es pati gan arī šo esmu pie sevis piefiksējusi pēdējā laikā. Un redzu, kā tas otru 'dzēš' un kādu pretestību rada. Tas ir tas stindzinošais skats, ar kādu pieaugušie skatās uz maziem bērniem, kas pārāk skaļi ir priecājušies publiskā telpā. Jo viņiem patiesībā skauž. Briesmīgs tas sastingums un tā poza. Un neviens mani nav padarījis par pasaules karalieni, lai es otram tā darītu.