 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
emociju mutuļu pieraksti
Ierosināt vai izteikt savas domas, bet tās nepapildināt ar spriedumiem par to, ko tādā gadījumā domā vai darīs otrs vai arī kāds ir gala iznākums. Nemāku. Jāmācās.
Esmu otrā pusē un pilnīgi citā kontekstā ar izvēli 'svarīgāks par'. Un laikam arī saku nepareizo atbildi. Bet kā citādāk. Varbūt tikai tad, kad sirds iejūtība būs ieaugusi, varēšu noklusēt to, kā ir, un teikt to, kā labāk.
Galvā visu laiku dzīvo visi iespējamie notikumu varianti, kuriem es vairāk vai mazāk arī mēģinu sevi sagatavot. Nezinu, kā ir tad, kad ir tas viens, varbūt īstais, un tikai pie tā domas arī ir. Šaubīties ir dzīvot?