 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
emociju mutuļu pieraksti
Domāju, vai ir iespējams otram paskaidrot, ka tam 'auksta un vienalga' nav nekāda sakara ar viņu. Ka es tā vienkārši reaģēju un tur pretī varētu būt vienalga cik 'īstais cilvēks', pat kas ļoti centies. Nevar to, kas rodas 'iekšā', tā vienkārši mainīt no ārpuses, vismaz ne ātri un tikai ar to. Varbūt vienīgi tas 'īstais' varētu būt kāds, kuru nesatrauc tas, ka es tā daru. Tur arī viss īstums.
Pēdējā laikā atrodu daudz un dikti, par ko apbižoties. Kā man skaidroja, varbūt ir brīdis, lai pieķertos vairāk, tāpēc ir atgrūšanās, lai būtu distance un drošība.