 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
emociju mutuļu pieraksti
Nepatīk reizēm galvā pazibošā doma, ka man ir pienākums justies kaut kā noteikti tikai tāpēc, ka ir šādi vai tādi tam labvēlīgi apstākļi. It doesn't work that way. Vai arī kas cits, ka tādēļ, ka saproti ko, attiecīgi arī sajūtām jāpieskaņojas. Nedaudz jautājums, kurš kuru ved pavadiņā - prāts vai emocijas. Protams, otrais.
Vispār jau interesanti, es gandrīz vai biju aizmirsusi, ka es dusmojos arī tā. Aizejot, nerunājot, ignorējot. Kādreiz tā bija bieži. Pēdējos pāris gadus gandrīz nekad, tas nebija veids kā spēju darboties, tīri fiziski nevarēju. Un nu atkal varu.