 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
emociju mutuļu pieraksti
Pēdējā laika atkal domāju par savu intuīciju, cik ļoti tai var uzticēties. It kā jau sievietēm tā pēc idejas spēcīgāka, jo viņas pamana vairāk visādus sīkumus, tad nu no vienas puses var. Bet no otras, ir kāds manas intuīcijas totāls fail, kur ilgi un dikti tā ir teikusi 'ir!', bet kā rāda fakti, tad nemaz i nav. Un es patiesībā labāk gribētu uzzināt, ka tomēr ir, nekā mēģināt izdibināt, kur tas čujs aizgājis neceļos. Vēl gan ir ideja par apgriezto sistēmu - tur, kur saka 'ir!', tur patiesībā nav un otrādāk. Arī apliecinājums tam būtu noderīgs.
Njā, tā uzticēšanās ir tāda trausla lieta. Sapratu, kā man tur ar to intuīciju viss sagājis un taisnība bija gan, ka ir, gan ka nav iemesls čujam. Bet visi tie teicieni par vienreiz pazaudēšanu un nekad vairs neatgūšanu ir patiesi, līdz kaulam. Mieriņš.