 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
emociju mutuļu pieraksti
Man vienmēr bija licies, ka es nu būšu tā, kas mācēs par otru stāvēt un krist, da jebkas. Ka var uz mani paļauties, nekur neaizsvilpšu no bailēm vai vēl kāpēc. Bet tā nav. Pēdējā laikā jau pāris reizes esmu sevī vīlusies. Varbūt sīkumi un, ja vajadzētu, būtu ok. Bet, ja jau uz sīkumiem nemāku, varbūt nemaz to nedarīšu?
Un tad vēl vēlmes tādas kā nezinu kas, bet iespējas realizēt diametrāli pretējas.
Radās ideja, ka būtu lietderīgi nomainīt principu "dots pret dotu" ar kaut ko labāku - "nedari otram to, ko negribi, lai viņš dara tev... un otrādāk" ;)
Es visāds idejas pēdējā laikā it kā no jauna ieraugu.. liekas, ka visu laiku tepat vien ir riņķojušas un pēkšņi aiziet! Un tad - bāc, nu kā es to jau pirms tam nebiju sapratusi? doh.. :D