 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
emociju mutuļu pieraksti
Kā parasti netīšām sanāk visādi sliktumi. Nezinu, rudens piekusums vai vnk piekusums, bet žēl tāpat.
Cīnīties ar sevi ir bezjēdzīgi, no tā rodas tikai vairāk nepatikšanu. Bet ir ļoti grūti pieņemt savas izpausmes, jo tās liekas pilnīgi neadekvātas, bezsakarīgas un muļķīgas.
Uznāk brīži, kad daudz vienkāršāk liekas atmest visam ar roku un izbeigt. Kad ir sasniegts punkts, kad gribas teikt "viss, es vairs nevaru". Un dikti grūti atrast motivāciju cīnīties. Protams, ja tam tiek pāri, ir daudzi ieguvumi... bet pats process...