Reti rakstu, kad ir miers sirdī,
bet šo laiku gribētos iekalt atmiņa!

Tāds pie sevis atgriešanās periods,
klausos slaviņus, lasu Ziedoni...
ikdienā tāda miera pika un jaukuma iemesojums.
Katru nedēļu sanācis aiziet uz kādu pasākumu, kas alkas pēc kultūras dzīves pabaro :)

Sirdī siltums un pasaule atkal ir palikusi iespēju pilna grāmata.
Bet ne jau tāpēc ka šodienā kka trūktu, bet burvīgi, kad galva pilns ar idejām un sapņiem, ko piepildīt.

Jo tas it tas, kas dara mani Laimīgu,
kad ej gulta ar gandarījumu par šodienu ziņot ka rītdienai ir vēl vairāk ko piedāvāt...