sēžu tempju puišu istabā atrasto aliņu,
apzīmēju no maketam domātā kartona pārpalikumiem uztaistīto kastīti zīmuļiem
fonā skan vutuļa veltijumi man un dziesmas no once
jūtu,ka sāk reibt,tpc gribās padalīties :)
;sodien bij tik feina sarūna ar vecākiem,
tētis iedeva savu svētību Agrim atdoties,pateicu ka jau esmu,
šīs sāka par mazbērniem taujāt.ak šie vecāki :D
bet brīžiem pašai neticās,ka reiz viņš man ieita pļauku
un es aizgāju no viņiem prom...
bet varbūt tas ir attālums,kas patiesi mīlošos tik vieno? :)