beidzot saņēmos,atlaidu Tavu roku
un pateicu,ka neko negribu.
bet Tu...
apsolji gaidīt
un atzini,ka tas būs sāpīgi.
atbildēju,ka nevajag.
un sapratu,ka patiesi nelaimīgus
mūs dara tikai ticība,tam,
ka bez kāda nespēsim būt laimīgi.

*в тряске над счастьем перестаем его ощущать!*