biju Salaspīlī.dzēru,ātri reibu,daudz smējos,spēlēju monopoli un pīpēju pīpi līzd rītausmai.
kpā ar Spoguli gulēju,bet ne pārgulēju.fiziski viņam nepieskāros.pat nerunāju.
vnk,ieturot distanci,ieritinājāos blakus un vēros viņa tumšajās acīs.iztēlojos,ka bužinu viņu čirkas,
atcerējos,kā pirms diviem gadiem gulējām apskāvušies,pļāpājam un mērijāmies ar rokām,viņš mēģināja noskupstīt,es noversos.
nejau viņš man nepatika,nē,es vnk baidijos,vel nemācēju,vel nevarēju un lkm jau tā īsti negribēju...
un šonakt,šonakt pietika ar sapnī vaļejām acīm piedzivotā.
no rīta gan,baudot svaigimalto kafiju un cigarellas,parrunājām visu iespējamo un neiespējamo.
brīžiem šķita,ka mūsu starpā,kas notiek.bet lkm jau nē.

šobrīd jūtos tukši piepildīta un vel galvā vislaik skan "māja māja logs logs sēta sēta žogs žogs".
apsēsta,nemierīga un kopumā jancīga esmu!