es tik sen neesmu neko rakstijusi,ka šķiet vairs nespēju no domu jūras izcopēt tās,kas ir iemužinašanas vērtas. :D

kopš neredzu skolas gaiteņus un nejūtu tās smakas,konstanti jūtos dikti labi,lkm jau tpc,ka katru brīvlaika dienu pavadu lieliski.un nav svarīgi vai gulšņajam ar skujiņu pie tv un lasam grāmatas vai arī baļļojos salaspīlī un baudu to,ka mani aplido divi Jāņi vai spontāni aizbraucam pie Rožiņas!būtiskākais,ka esmu tur,kur vēlos ar tiem,kurus vēlos sev blakus.
pirmā brīvā nedēļa ir tik blīvi piepildīta ar feiniem izbraukumiem,garām sarunām ar tiem tuvākiem un arī sen neredzētejiem,neskaistāmam emocijām un protams atdziņām.
jap..es atkal kko sapratu un šķiet,ka tā nejauši,bez visiem jaunā gada solijumiem sev esmu sākusi domāt un just savādāk.
lkm sanācis sevī ieķerties un beidzot sākt šo jauko būtni,vārdā Nastja,cienīt un vai tas nav jauki? :)


ziniet,tgd arā pīpējot,tā karojās iebļauties par to,kā es Tevi mīlu,pasaulīt!
Bet ir tak kaimiņi ar maziem bērniem,tpc pasmaidiju vien un piemiedzu tai ar aci.