vel tikai desmit stundas un viņa būs augstāk par makoņiem.
lidos uz karstu zemi,ko uzskatu par savu dzimteni.
veselas 3 nedēļas nevarēšu atskriet mājās un ar sajūsmu vai asarām acīs stāstīt kā gāja.
bet visvairāk bail,ka blakus kadu laiku nebūs cilvēks,kurš visu saprot,pat,ja klusēju.
es ceru,ka viņai ies labi.viņai noteikti ies labi.
un es.es rīt appludināšu visu lidostu ar asarām.
jau šodien piņkšķēju mājās.
mana bujaka.
kak ja tobi kohaju!