nabaga_nashkjis
10 June 2008 @ 03:08 pm
ak dieniņ tētiņ :)  
visu eksāmenu bij pagrūti koncentrēties.
jo visu laiku nāca smiekli,atceroties vakardienas skatus.
īstenība sāku saprast,ka esmu pāris atvainošanās parādā.
pēc ilgiem laikiem ir kauns par savu uzvedibu.
tāc kauns,ka varētu ar dupaci zemē ielīst.
un drošības pēc vel sadalīties jonos.
 
 
oma: sāpst
 
 
nabaga_nashkjis
10 June 2008 @ 09:46 pm
atzīstos!  
lkm jākļūst par pļēguru.
parasta ikdiena ir pārāk reala.
rūpes ir pārāk tuvas.
emocijas apslēptas.
asaras sausas,bet sāpes neciešamas.
cilvēki atturīgi.
un es,es parāk depresīva.