paniski baidos palikt vienatnē!
un nedod Dievs,ja klusumā.
asaras birst gar acīm.
no apziņas cik tālu esmu aizpēlējusies
ar liekulīgo bērna tēlu.
no apziņas,ka nepazīstu pati sevi.
un vel vairāk,nemaz nevēlos sevi iepazīt.
cik iekšēji esmu skaudulīga.
cik nepatiesa un negodīga.
bet no atskaršanas daudz kas nemainās.
bet lai kko mainīt esmu pa vāju...