|
[08 Jan 2005|04:35pm] |
| [ |
mood |
| |
 confused |
] |
| [ |
music |
| |
MadMax-Sirdspukstu atbalss |
] |
"Pulkstenis nakts stundā klikšķ klikšķ
Jūtu sirds ar katru reizi vēl stiprāk sitas
Pēkšņi sevī es tavu balsi dzirdu
Redzi aiz loga jau vēl viena zvaigzne spožāk mirdz
Atceros cik daudz slēpts nepateikts paspēlēts
Vārdi lietas darbi kurus vairs neatgriezt
3. septembris tāda pati klusa nakts kurs to zināja ka tavs laika pulkstenis
apstājās
Redzēts tas kas pat sapņos nerādās
Kur viss pazūd izdziest mūsu atmiņās
Jautājumi varbūtībā liek man samulst
Sirdī dziļas sāpes sajust
Kā ledus acis atkūst
Gribās pazust
Vēl viena dzīve izbeidzās klusumā
Izplūst tas kas 19 gados pieredzēts
Vārdos neizteikt sāpes kas mani plēš
Atceros laiku pavadīto kopā
Mūsu dzīves saistītas trijotnes lokā
Taču laiks ir atņēmis vienu no mums
Sirdī dzīvo tukšums skumjas domas drūmas
Lūdzu piedod par sāpēm kuras nodarītas
Piedod par vārdiem kurus vairs nemainīt
Par vēlu jau teikt bet pulkstenis vel sitīs
Sitīs līdz brīdim kad mani tur sagaidīsi
Tikai tad es varēšu tā reāli pasmaidīt
Tā pa īstam patiesu laimi izbaudīt
Bet atmiņas no sirds un prāta neizdzīt tas nemainīt
Vairs es dienas arī nevaru saskaitīt
Kam to bez tevis vel varētu uzticēt
Kam jautāt to kas bijis no kā man neaizbēgt
Mīlestību jūtas cieņu nenoslēpsi
Mamm dzirdi ar mums kopa būt vel paspēsi
Pēdējās rindas ka atvadas uz brīdi
Vel nekas nav beidzies mēs vel esam dzīvi
Pienāks diena zinu tu mūs tur sagaidīsi
Neaizmirsti šīs rindas ticību mums
Jo tikai kopā mes bijām kā pārākums
Vienotība jauns dzīves sākums
Lai kā arī tur nebūtu zinām ka esi ar mums
Paliksi ar mums
Kaut sirdīs valda tukšums .
Sirdspukstu atbalss debesīs atskatās
Ar laiku izbeidzās
To nepanākt tas aizmirstās
Sirdspukstu atbalss debesīs atskatās
Ar laiku izbeidzās
To nepanākt tas aizmirstās"
apdomājot, to kas šobrīd notiek apkārt man... šī dziesma izsaka visu... tik grūti apzināties to, ka kādam cilvēciņam pavisam pavisam drīz var pienākt tā diena, kad būs jāatvadās no mammas... tā tas itkā nemaz nedrīkst būt... ne tagad... par agru... liktenis šoreiz ir nošāvis pavisam greizi, bet mainīt to itkā nav nemaz iespējams! ja nu vienīgi brīnums, bet brīnumiem tic tikai neliela daļa no šīs tik ļoti degradētās cilvēces... negribās jau domāt par to skumīgo, bet ir jādomā... apstākļi spiež... laiks arī tāds "kļovijs"-takā drēgna pavasara pievakare... tik šajā gadalaikā krītošas zvaigznes nesaskatīt...
|
|