No A līdz Z, neiekļaujot Ž

Sajūta tāda, ka visas atbildes atrastas. Jebkurai problēmai, neizdošanās ir pretī doma - man nekad neizdodas, vai notiks tā un šitā..

bet vai tiešām ir tik vienkārši? Vai tas ir laimes noslēpums? Domāt pareizi un vienkārši būt laimīgam?

Šobrīd vismaz tā šķiet.

Bet ja būtu tik vienkārši, kapēc nav pilna Pasaule ar laimīgiem cilvēkiem? Vai ir? Varbūt vnk šo sajūtu no malas neredz.

Lai vai kā, šobrīd ir sajūta, ka esmu uz pareizā ceļa. :)

Kas būs tālāk - laiks rādīs. :)

Visādi citādi dzīve rit pilnā sparā. Jaunā darba vieta vēljoprojām liekas perfekta un man patīk. Un laika trūkumā mācos cītīdāk priekš uni nekā pirmstam. Bet tas jau nav nekas jauns - jo vairāk jādara, jo vairāk izdaru. Tā jau tiem attapīgajiem sliņķiem vienmēr... :D

Dosjē:
*Veido attiecības ar cilvēkiem uz pamatprincipa "Ja tev nevajag, man ne tik"
*Neskrien pakaļ
*vēl jo vairāk - necīnās
*Viegli padarīt greizsirdīgu
*go greizsirdīgāka, jo nostāk maliņā iet

!Ne jau greizsirdība ir tās sajūtas pēc kā tiecos!

Secinājums: Ar mani tas vienkārši neiet cauri. Lai ko es justu, es pazudīšu, lai netraucētu.

pēdējā laikā bail par savu vērtīgo laika pavadīšanu..
Nav vairs forši. Jāizdomā kā ar sevi cīnīties!

Pie sienas saraksts - 1. atrast darbu, 2. nolikt tiesības, 3. Dabūt stipendiju, 4. iemācīties krievu valodu, 5. 60!

Un pat tuvāko mērķu nospraušana īpaši neievieš korekcijas manā ikdienā!

lielais SAŅEMIES!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

(jo kopumā jau bezmērķības sajūta mani nav pametusi...)

Slim - Холодно.mp3

lai gan ne jau orģināls man patīk, klausoties skan galvā kavers. ;)

Bailes sevi sāpināt. Bailes nebūt pietiekami labai. Bailes, bailes, bailes..

..vecās labās visiem tik ļoti mīļās - bailes, ka mani nemīl.

Nu tad tā, es vairs nelamājos! Tagad ir interesanti, jauki un mīļi. Tik lēni kustās, bet varbūt, kas lēni nāk, tas labi nāk..

un , protams, nevar aizmirst tautības un nelielo valodas barjeru!

Bet ir "jau janvārī jutīsies kā maijā". Kaut kā tā vismaz ir! :))))))

Nu ja, sen nav rakstīts, sen nav nav bijis par ko rakstīt. Bet nu tagad ir. Ir tas, ka ar mani nav tik slikti. Varbūt būs vēlāk, bet šobrīd ir labāk. Es vēl spēju just kko no tās brīnišķīgas sajūtas, ko sauc par iemīlēšanos. Tas tā kā būtu tas 1. brīnums. Bet nu ar galvu jāsaprot, ka šis jau nekur tālāk nevedīs. Bet nu, cerība mirst pēdējā. Tas tā kā būtu tas 2. , uz ko gaidu.

Par godu šim visam ir divas top dziesmas! -

1. http://www.youtube.com/watch?v=18FN0loQD9Y

2. http://www.youtube.com/watch?v=FZW_bih2InI&feature=player_embedded (jā, laikam nav dziesma, ir pants)

"Es ilgi skatījos saulē
un gribēju ieraudzīt gaismu
es vīlos un paliku neredzīgs
izklausās diez gan baisi
bet tagad es skatos uz tevi
vai tā vismaz tev tagad stāstu
man pasaulē nevajag pēc laimes iet
man pietiks ar tavējo glāstu"


:))) Tātad- PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS, SVIESTA BEKA!!!!!!!

pilnīgs.

tagad būs citādāk. jābūt.

tā, mamma aizbrauca.. Līdz sestdienai esmu mājās viena. Tikko nokrāsoju vannasistabas durvis un sienu. vēl ir viss kabinets, ko krāsot. bišku jūtos apjukusi, jo tiešām nav ne jausmas, ko tagad iesākt vēl..nē, nu, treniņs jau rīt būs.. moš aiziet vēl pasauļoties pēc tam..vairāk ideju nav..

āaa

un izdzīvot ceturtdienu!

jā , tas sapnis, kas pārvērties par murgu- dziesmu svētki- sāksies..

Jap, man vakar ballīte, mammai šodien. Pēkšņi aiznesās. Paliku divatā ar kaķi.

Nu neko, tagad jāsakrāmē istaba un varbūt jāķeras pie krāsošanas (devil) :D

Vakar pasvinējāmies ar meitenēm Lindiņas jubileju. Kokteiļu un šampja vakars izdevās.. ;) :D

Šodien ar mokām piecēlos uz treniņu.
Tā kā visi vecie atpūšās pēc traķiem, es biju gandrīz vienīgā starp mazajiem..
Bet ūdens brīnišķīgs. Tā kā tiku otreiz vieniniekā. Divi "māja, māja" apļi tika noairēti, un treneres tā arī ne reizi nepiebrauca, lai neteiktu, ka es viņas vispār neredzēju, un , ja būtu gāzusies, tad noteikti pusstundu gaidītu, kamēr kāds mani pamanītu.. Varbūt tapēc arī neiegāzos. :) Un arī pie plosta smuki piebraucu. un Vispār, ar Bremzes morālo atbalstu viss baigi labi sanāca, iekāpšana, izkāpšana utt, jo vienai bail, bet kad viņa pienāk klāt, tad nepalīdz, bet tēlo, ka palīdz, un tad priecājās- re, kā pati tomēr vari. :p :D
Tagad prieks, ka saņēmos aiziet.

Ko tālāk? pierunāt mammu jūrai vai gatavoties krāsot tapetes, vai iet uz vakara treniņu? :)

es laikam tevi sāku izmantot tikai šajos pretīgajos dusmu brīžos.

vai es pareizi sapratu to kamā mani tagad apvaino? kaut kāds ārprāts!!!!

Nevis man nelaist tevi sev klāt, bet tu netuvojies man!

Un risiniet savas problēmas paši, nevis vainojiet citus. Mana dzīve ir skaista! Un neko negribu zināt par jūsējo..

NEDRĪKST!

 

šo neaizmirst.

Itkā viss kārtībā, bet..
nepamet sajūta. Tā sajūta, ka kaut ko.
Tā sajūta kaut kad parādādās.
Tā sajūtā kaut kur.
Tā sajūta, ka kaut kas pietrūkst.
Kaut kad kaut kur kaut ko itkā vajag.

Bet vēl ir tā debīlā sajūta, ka tur kopumā nekas labs priekš manis nevar būt..

Šizofrēniskājā diennakts manā mūžā. trīs reizes noiet lielupe-majori-lielupe..āāā kājām. eem, lecošais čalis pie jūras pulkstnes 4. sakot "es esmu saulis, es lecu!!!"..eem, dejošana kaut kur ap bulduriem nepatēmu..eeem sakasīšanā par reliģiju...eemm "ja pamosties kurpēs ar galvassāpēm, tev noteikti ir alerģija no kurpēm.." :D :D :D un tādā stilā..bet sen jau par daudz. Laimīga tikusi vaļā - tikko pavadīju uz pirmo vilcienu. Saldu dusu :)

Vakardienas nakts bija kārtējais bezmiega murgs. Bet es izturēju. Kaut kad aizmigu, un šorīt jau viss atkal liekas kārtībā. Jo kā tad ne, kaut kad sen atpakaļ rakstīju par to, kā devos uz K. dz.d. un pa ceļam Lielupē uzskrēju virsū diviem apmaldījušiem čaļiem no Ogres, kurus aizvedu uz pēdējo viclienu un pa ceļam iepazināmies. :)
Šorīt pamodos ar zvanu! tā un šitā, varbūt atceries, varbūt nē, esam abi jūrmalā un varbūt gribi pievienoties. :))
Noteikti gribu! tapēc, ka tas ir tas, kas man ir vajadzīgs - aizpildīt laiku, lai nedomātu. :)

(clap)

jā, šie vārdi skan galvā, jo sen nekas nav rakstīts. Varbūt tapēc, ka viss bija kārtībā. Daudz kas noticis, laiks paskrējis zibens ātrumā.

Bet jau atkal vecās problēmas uzpeld.

Jā, uz jautājumu vai tiešām tas manā dzīvē ir tik nozīmīgs visu šo laiku, es pati iekšēji ļauni par sevi smējos. Reāli tam nav loģikas, un nekad nebūs..

Man kauns par manu rīcību. Bet vēl vairāk man kauns par viņu. Tas bija zemiski no viņa puses gan pret mani, gan otro. Deģenerāts tiešām ir īstais un vienīgais vārds viņa sakarā.

Un ir arī tāda dīvaina iekšēja sajūta, ka man tiešām to nevajag. Ne kā mīļoto, ne kā mīļāko. Vairāk ir vēlme būt atzītai, atriebības kāre. Gribās redzēt viņu pie savām kājām lūdzoties, raudot utt.. gribās lai viņš nožēlo, lai viņam sāp tik pat ļoti kā man ir sāpējis. Bet es to nevaru dabūt. Es to apzinos. Tāpat kā apzinos, ka pat ja mēģinātu, vai tad es būšu priecīga? diez vai..

Kaut kā ir jācīnās ar saviem iekšējiem dēmoniem, un jāturās pretīm kārdinājumam.
Jo patiesībā vienīgais cilvēks, kas beigās cieš, esmu es pati.

pēdējais ieraksts bija 4. maijā?!!! :O

ā, nu jā. Laikam bija tā, kaotrdienas nakti kaut ko riktīgi mācījos skolai..Gulēju 2-3 stundas beigās.
tā trešdien biju zombijs skolā. Bet treniņa gāja labi, par spīti negulēšanai - ūdens bija brīnišķīgs un gāju 2niekā ar kalniņu. Štrunts arī , ka rokas visas asinīs- bet kā laiva gāja uz priekšu. :)
tad nāk ceturtdiena. jā- aizgāju ar Māri, valteru un Māra brāli, neatceros kā sauc, uz kinīti. "Titānu cīņas" jaunā versijā. Pēc tam aliņš alus sētā. Un jau atkal atbraucu mājās un saprotu, ka pulsktens ir 22, bet kaut kā daudz kas darāms. Nu jā, atkal miegs izpalika. Šoreiz gan neko daudz neispēju, izvērtās nogurdinoša un nervu sistēmai kaitīga, ilga telefonsaruna ar tēti. vāks.
Piektdien biju pilnīgs mēsls skolā. Linda nebija labāk. Mums labāk nekontaktēt todien. ātri biju mājās un gāju gulēt.pa ceļam paspēju uz Māra sms par kaut ko randiņveidīgu atbildēt, ka neko tādu nevēlos..
Sestdien rtu čempis , kurā atbrauca visi pilnā sastāvā :@ un Kristīnes dz.d. vakarā. Par daudz alko. Edijs nepatēmu sāka man bāzt sejā gosu un skudras. Visu vakara beigu daļu sabojāja.
Svētdien nebiju NEKUR!
Vakar - skola, treniņš
Šodien - skola, un laikam tūlīt eju uz treniņu.

un tā tas laiks paiet..

zin vai ko!

Man ir uznācis besis par visu manā sasodītajā dzīvē.

Reāli uzmanības deficīts pārvarēts- tagad viss griež kuņģi. Muša vēljoprojām kaut ko raksta, un vai es tiešām gribu ceturtdien iet ar Māri uz kino?

sviesta beka es esmu. Tas arī viss. Neko negribu..