Iedomājos, ka mēs ēdam naudu. Ha. Bet nu tā jau tā pati enerģija vien ir. Šis arī ir par citām lietām.
Es strādāju un ieguldu savu enerģiju darbā, kas man atmaksā naudā, par kuru es, piemēram, paēdu, tādējādi iegūstot enerģiju, kuru es atkal varu ieguldīt.
Vēl jau tas pats, piemēram, par attiecībām. Ja es ielieku savu pozitīvismu attiecībās, tad pozitīvāka pieredze man pašam. Ne jau tas, ka otrs dos to pašu kaut arī var un visticamāk, ka dos, bet, ka pašam kaut vai "uzdirsiens" būs interesants un uzjautrinošs.
Ja es nodarbojos ar mīlu un jūtos kosmiski, tad tieši tādai atdevei arī vajadzētu būt. Es daru kā es vēlos un izrādās, ka tā arī partneris vēlas. Jāseko momentam.
Tas ir kā cimds, kurš grib uzvlikties un roka, kura grib sev cimdu uzvilkt.
ča čing.
Šodien cienījams vīrietis šortos un bez krekla brauc ar velo.
Kruti. Rūdīts vīrs.
Patīk laikam viņam pēc aukstas āras ienākt siltumā :)
Es domāju, cik daudz mēs redzam un cik daudz mēs gribam redzēt un vai tā ir izvēle? Sakot, ka jā un tā jau arī patīkamāk domāt.
Tad arī tāda ar spēku piepildoša sajūta, ka Tu esi tas, kurš vada savas dzīves kuģi.
Es domāju vēl sīkāk. Piemēram ikdienas lietās. Cik daudz no cilvēka uzrakstītā, pateiktā mēs vispār uztveram? Un vai ir svarīgi zināt cik? Vai drīzāk, cik pietiekami, ir jautājums.
Šādas pārdomas atgādina gaismu, kas nāk no saules, bet visa uzreiz neatnāk. Informācija nāk, bet cik ātri uztver tas ir, interesanti, kāds jautājums...? Vai tas ir garīgās prakses jautājums? Kafijas jautājums? Sirds atvērtības jautājums?
Vai svarīgāk ir zināt, kas aizver sirdi vai kas atver? Kādēļ jāizvēlas? Cik plaši var atvērt? Cik cieši var aizvērt?
Kādreiz lasīju lielo skolotāju tekstus. Tie man tik ļoti lika sapīties savā prātā, ka tas atslēdzās. Atslēdzās kā nevis ar atslēgu, bet svarīgi kā uz to skatās, bet gan kā no rozetes izrauta kontaktdakša.
Bet kur tad ir tā atbilde rodas nākošais jautājums. Par ko es vispār domāju? Kādas atbildes es vispār meklēju? Kādi ir jautājumi? Vai vispār bija jautājumi vai atkal es vienkārši lūkojos zvaignzēs un ķeru, kas pagadās? Tā izskatās.
Bet zini, cik forši ir, ķert to, ko gribās? :) Un kad noķer ne tikai zvaignzēs, bet noķer arī fiziskajā plānā - Tu teiksi, tad jau ir bauda, bet īstenībā bauda bija pirmā un tad noķēri to, jo tā juties.
Un izrādās, ka viss ir vienkārši. Jūties labi un viss čiki briki nāk. :) Kā lai jūtas labi cilvēks man jautā. Nu un tas jau ir fokusa jautājums. Sen, bet atmiņā vēl ir vai arī visuma informācijai piekļuve vēl ir drīzāk. Atvainojos, ka nav komatu, nemāku.
Salīdzinājums šāds - Bilde, iztēlojies. Iņ/Jaņ. Ir plašs lauks ar melno un balto, un katrā laukā ir punktiņš pretējā. Jautājums, uz ko Tu fokusējies, uz balto punktiņu melnumā vai uz melno punktiņu baltumā? Nu, Tu izvēlies. It is up to You un kā saka, Tu nevari iecirst nepareizajā priedē un Tu nevari nocirst visas priedes. :) Ir vienmēr uz ko tiekties un viss ir pieredze, tikai jāļauj un ja neļauj, tad cik ilgi? Un vai tas ir svarīgi Tev lasītāj? Vai Tev nav svarīgi atļaut?