mvvks

Sun, 22 Oct 2023 13:00:23 GMT

Vakar pastaigājos pa GC šopingmālu, gaidot savu vilcienu plkst. 18:00 uz mājām. Novēroju šitādas interesantas cenas:

Balmain matu klipšķis, 89 eiro

Margiela EDT smaržas, 120 eiro

H&M aromātiskās sveces, 3.99 eiro (šo mierīgi varētu nopizģīt, skrāpējot nost pīkstuļu uzlīmi ģērbtuvē, shhhhhh)

H&M getras baltā krāsā, 9.99 (25% RECYCLED POLYESTER, ETHICAL PLASTIC)

Tas arī viss. Gaidu, kad GC bērnu armija iebruks jaunajā ARKET veikalā. Vai arī tiešām kautko nopirks. Starp citu - man ļoti besī tie RACER WORLDWIDE pufaikas. Vismaz divas reizes redzēju kādu mazu puisi velkājot viņu. Ļoti neglīts dreineru apģērba gabals.

Sun, 23 Oct 2022 14:40:53 GMT

Vakar Riga IFF tiešsaistē noskatijos "Everybody Hates Johan". Jauka filma kas sildija sirdi, tomēr varbūt varēja attīstīt to stāstu vairāk - filmas beigās likās ka kautkas trūkst. 7/10. Ja kautkad nonāks straumēšanas servisos/123movies, iesaku, ja patīk melnās komēdijas.

Sat, 22 Oct 2022 19:00:35 GMT

Wed, 19 Jan 2022 21:23:06 GMT

Vakar visu vakaru raudāju - uz ielas, vilcienā, guļot gultā. Man gribās lai kāds manī ieklausās, lai man būtu kādu ar ko parunāt atklāti par lietām, bet nē. Man vismaz ir viena tāda draudzene, bet mēs ikdienā mēdzam tikai runāt par slikto, kas, ja godīgi, izraisa vel lielāku cinisismu manī. Tas nav nekas pret viņu, mēs ienkārši esam citādi cilvēki, un tas ir ok ! Man arī ir sava terapeite, kas ir labi. Es varu tikai šo raksturot kā sirdsāpes - gan no tā, ka ilgojos pēc kāda kurš izturēs pret mani kā normāls cilvēks, gan arī no tā, ka man šobrīd vajag iet cauri veciem čatiem [redacted] iemesļu dēļ, lai es varu itkā beigt konkrētu tumšu periodu no savas dzīves.

There it is
There it was
Don't interrupt just because
It's no love, shoulder shrug

Man arī galīgi neizdodas mīlestības lietā. Man šķiet, ka mani atraidija puisis, pret kuru man bija bišķīt emocijas kautkad pagājušā gada rudenī. Vismaz, man liekas ka viņš mani ir atraidijis? Tā nav viņa vaina. Viņam gan jau ir sava štelle un problēmas dzīvē, tā kā, jā, es viņu netraucēšu. Bet man ir jāiemācās nepalikt dusmīga vai skarba katru reizi, kad kāds pret mani nejūtās tādā pašā veidā. Es viegli neņemu atraidīšanos, un tagad, katru reizi kad satieku šo minēto puisi (platoniskā kontekstā), es jūtos sakaitināta ar viņu stulbo seju un viņa stulbajiem jokiem un savu ķēma apātiju/flegmatismu. Mēs vel esam draugi, tomēr es esmu frustrēta. Frustrēta ka esmu tik satraumēta no iepriekšējām attiecībām, ka kad sāku just mīlestību vai mazus taurentiņus vēdērā atkal pirmo reizi ļoti, ļoti ilgā laikā, tad tas neizdodas. Nuuu, okey. Nav ko darīt. Kā ir, tā ir. Jāiet tālāk

Thu, 30 Dec 2021 19:51:42 GMT

es gribu nomirt

Thu, 30 Dec 2021 15:37:32 GMT

man patīk, ka mana identitāte un saucamais "calling card" ir viss pateicoties vienam bērnu grāmatu dzīvnieku tēlam, ko radija Nīderlandē 1950. gados.

btw, Miffy/Ninjtje vispār nāca PIRMS Hello Kitty. kitajozi prot nozagt labas idejas

Thu, 30 Dec 2021 15:35:33 GMT

https://www.youtube.com/watch?v=OMOGaugKpzs&ab_channel=ThePoliceVEVO

Lai skan

Tue, 19 Oct 2021 20:50:02 GMT

terpentīna smaka lupatā liek man justies maxx h0rny

Tue, 19 Oct 2021 20:48:10 GMT

man ļoti patīk tas, ka cibā var kautkādus kriptiskus bloga ierakstus močīt, un katrs jau savā burbulī, bet ne tādā šausmīgi kakainā un toksiskā veidā ka citi soctīkli - tomēr, šis HTML formāts dod mums visiem kautkādu lauka gabalu, un tie ir čista kā lauki. katrs savā stūrīti ar govīm, ik pa laikam parunā bisk kautko ar kaimiņiem, un ejiet tālāk ar dzīvi. bet tviterī visi grib izglābt pasauli, būt pareizam, nodot vienotru neo-čekistu slaktiņā (tas nav tikai LV tviteris, bet arī visa pārējā pasaule)

Tue, 19 Oct 2021 16:35:53 GMT

a ko darīt, kad tev ir draugs no pretējā dzimuma, un tu *itkā* sāk just dziļākas mīlas sajūtas pret viņu? un nezini kā lai viņam saka “I like you”? tas ir pilnīgi dirsā.

anyone can play guitar

Thu, 14 Oct 2021 16:15:33 GMT

Karoč, smieklīgi tas, ka Mākslas Akadēmija rīko "bēres mākslas brīvībai." It kā māksla nebūtu brīva jau vairākus gadus, it kā, teorētiski, LMA paši nerīko šitos fake publicity stunt prikolus saviem studentiem/absolventiem/pasniedzējiem/etc. Nav jau tā ka neticu, ka māmiņas būtu dusmīgi par demona porno murāliem, vai Berga Bazāra īrnieki palūgtu lai A. Gulbe cenzē sevi ar aizkariem. Bet tas oportunisms ar ko L*MA aizraujās, lai ieliktu savus māksliniekus kkādā nabagā upuru mentalitātē, kur viss konflikts vai publiskā diskusija saistībā ar to mākslu ir "nabagais mākslinieks vs. pretīgā atmuguriskā sabiedrība" ar kkadiem inside jobiem - smieklīgi. Es uz dirsas reāli. Man patīk klaunu šovi !!!!!

https://youtu.be/0si0fB0lnow?t=148

Šitā jūtos šodien

hmmmmm kas vel taads jauns ar dziivi.... A, sāku tamborēt atkal - tiešām fantastiska lieta. Manuprāt, ja sabiedrība sabruks, es varu būt tā čiepa kura sēž stūrī un ada/tamborē komūnai cepures un drēbes :)

Sat, 02 Oct 2021 19:54:42 GMT

wow, neesmu te rakstijusi kādu laiku. njuu kas mainijies?

esmu atpakaļ mīļajā LMA skoliņā. manā kursā iet viens no carnival youth džekiem, kas ir cool.
veljoprojām "stragloju" ar dzeršanu, bet mēģinu mazāk dzert darbadienās, vismaz.
katru dienu domāju par aizgājušo eņģeli, kas nav diezgan cool, bet pohuj. man liekas, ka tā man būs visu dzīvi. vispār liekas, ka es uz visiem laikiem vairs neatradīšu boifrendu. saucamies volunary celibate, iespējams. nu, nezinu. rīgā vienkārši neviens, pilnībā NEVIENS mani neinteresē. visi čaļi ir vai nu smuki bet boring, vai arī tādi miļeniāļi, bet līdzīgi atgādina kautkādus iestēgušas mašīnas korķī atpakaļ uz bērnības zemi. nu, tā, ka, es nevaru atrast kādu kurš nebūtu """DAMAGED""""

jauns 5 gadu plāns - aizpist prom uz zviedriju. pohuj

Sun, 14 Mar 2021 18:51:40 GMT

Dievs ir mani izaicnājis ar visādām traumām jau kopš 18 gadu vecuma - man novembrī paliks 22 gadi, un vēl jūtu, ka man gaida vēl kautkādi pārsteigumi pirms gada beigām. Nu, ko? Aiziet! Davaj

ejiet visi dirst

Sun, 14 Mar 2021 18:37:31 GMT

Bieži vien mēģinu aizmirst par tām atmiņām, kad man bijušais puisis (kas bija manas pirmās nopietnās ilgtermiņa attiecības jebkad dzīvē) mani (regulāri un bieži vien bez brīdinājuma) brutāli piekautu un spļautu man sejā, itkā es viņa acīs būtu nebūtne. Ļoti spilgti atceros, kad Almas galerijā ar viņu dzēru viskiju, un pēc tam, kad mūsu draudzene aizgajā prom, jo viņš lika viņai apraudāties, viņš izdomāja ka vajag izpaust savas dusmas uz mani. Nogrūda mani uz zemes un pilnīgā pāļa lopā spārdija mani pa zemi pa visu galeriju, tā ka visi garāmejošie cilvēki uz Tērbates ielas skatijās un ievēroja. Tad vajadzēja aizvest viņu mājās, kamēr viņš turpināja nosaukt mani par kuci un nožēlojamu mauku - visu to laiku jutos kā kautkāda stulba, bezcerīga terapeite.

Nu tā, pagājuši jau gandrīz 2 gadi, kopš beidzot izšķīros no viņa, un atguvu savu neatkarību no mākslas sabiedrībā plaši zināmo kuratoru/autoru/publicistu/whatever; turpināju dzīvot savu dzīvi, un viņš turpināja dzīvot savu, tikmēr turpinot savu sieviešu klapēšanas karjeru. Man notika vēl vairāk heavy shit, bet eju tālāk, tomēr dažreiz prātā atceros kautkādus specifiskus gadijumus, epizodes, vārdus, vai jebko citu ko viņš man teica/darija, un mans prāts ieej dusmas paralīzē, kurā nevaru par neko citu domāt, nekā to. Vardarbība attiecībās bieži vien izraisa PTSD cietušajā partnerī, un man liekas, ka manī iekšā ir apspiestas vai apslēpts PTSD un trauma no tā visa. Bet kad atkal, randomi, ienāk prātā atmiņas par to laiku manā dzīvē, tad jūtos šausmīgi slikti.

Pat arī tad, kad mēģinu nedomāt par šo cilvēku, un atstāt aiz sevis visas sāpes, viņš pēkšņi ne no kurienes parādās kautkur internetā, soctīklos, vai raidijumos. Forši, ka tviterī var dirst viņam virsū, un smieties par to, ka viņš ir ļauns un resns mauka, bet nav forši, kad saproti, ka viņš tomēr turpina dabūt darbu, dzīvojot savu nepotisko šantazēšanas dzīvi buržuja sabiedrībā, un redzēt, ka Latvijas Televīzija veljoprojām turpina viņu aicina uz kultūras raidijumiem. Gribās izvemties, iesist kādām, sūdzēties; tomēr šis cilvēks ir atkārtojis savas vardarbīgas un psihozās tendences gandrīz katrai draudzenei ar kuru viņš ir bijis kopā romantiskās attiecības, liekas, ka visiem ir vienalga, apnikuši par to runāt atklāti, vai arī apātija izdarīt kautko, atklāt viņu. To saucamo "cancel culture" :)

Wed, 17 Feb 2021 20:59:28 GMT

es neesmu bijusi dušā kādas 4 dienas un mana ķermeņu smaka ir briesmīga, bet kaifs arī no tā #justdepressionthings

un vēl pie tam šorīt pamodos ar aizvertu žokli - nevaru atvērt muti vairāk par 3 cm, ēdu griķus itkā būtu putns

Sun, 14 Feb 2021 19:49:35 GMT

Cik Jums visiem gadi? Kā Zoomers es jau esmu pieredzēta ar forumiem, bet interesējos. Domāju lielāka daļa te cilveki ir ap 25-40 vecumu.

Sun, 14 Feb 2021 19:48:14 GMT

there once was a man from Notting Hill

who had a lot of overdue bills

he ate too much pie

then suddenly died

said "I did it for the thrill"

Sneaky Saturday

Sat, 13 Feb 2021 15:48:04 GMT

katru dienu, vismaz vienreiz dienā, domāju ļoti vardarbīgas domas, kas tiek izraisītas no vismazākām lietām. piem. - ja redzu kautkādu cilvēku vai pat asociāciju ar noteiktu cilvēku kuru es ienīstu vai necienu vai arī uzskatu vnk par kaitinošu soctīklos, domāju, "bļe, tu kropli, tu mauka, ej dirst, es atnākšu uz tavu māju un tevi nogalināšu; ja es tevi redzēšu uz ielas, tici tam, ka es tevi ieduršu ar nazi/stikla rozi vairākas reizes, līdz pēdējā elpa izzūd no tavām plaušām".

idk, dažas dienas nav tik traki jau, bet nez kapēc šodien ļoti dramatiska diena savā galvā. laikam uzbāzīgas domas, kas nāk no kautkāda slepenā OCD spociņa manās smadzenēs. kāds cits šito arī jūt? vai arī esmu pilnīgi slima galvā?

Sat, 13 Feb 2021 14:39:38 GMT

happy birthday henry rollins s/o to tha OG MGTOW of the punk scene

https://www.youtube.com/watch?v=o-xMkHgan0Y&ab_channel=Delaney

classic Hank moment

haiku par badoo

Thu, 11 Feb 2021 19:27:02 GMT

iegāju badoo

ar tankie samatchoju

mazs penis dirsā

Fri, 29 Jan 2021 20:07:01 GMT

atceros tieši ko es dariju, kur es biju, kad Kobe Braijents nomira. Sēdēju uz poda Mystera dzīvoklī Āgenskalnā, pačekoju tviteri, lasu BREAKING ZIŅAS - nomira visšausmīgākā veidā cik vien iespējams.

Tajā brīdī jau satraucos par Koronvīruss, bet Mysteram nebija ne māzākās jausmas par to; man vajadzēja viņam paskaidrot, par ko tas tieši bija, no kurienes tas radās, un kā tas varētu jau būt diezgan tuvu mums. Tajā brīdi viņš jau bija ārpus realitātes.

Tad martā viņš apmeklēj Tvaiconu, uzvilka manu Black Flag - Process of Weeding Out kreklu. Aizbraucu uz turieni martā - karantīnas pirmajā mēnesī - lai viņu satiety. Uzgāju augšā uz ēkas otro stāvu, lai prasītu, ja varētu viņu satikt tuvākajā stundas laikā (viņš man rakstija, ka varēja atnākt ap pieciem pēcpusidenā). Darbinieks man saka, lai pagaida pie dīķa ārā. Pīpēju divas cīgas, skatos uz pīļiem. Gaidu, gaidu, 15 minūtes paej garām, gaidu. Tad, beidzot, redzu baru ar kādiem desmit vīriešiem nāk ārā no ēkas. Mysters mani pamana, uzreiz iet prom no sava bara, un skrien lejā pa kalniņu manā virzienā. Sabučojamies, apskaujamies (viņš riktīgi smird pēc sviedriem + cīgām), un pamanu, ka viņam mugurā tieši tas pats Black Flag krekls ko es viņam aizdevu. Izskatās riktīgi dīvaini, jo tas krekls ir daudz par mazu viņam. Tad apsargs atnāk pie mums, saka "Nedrīkstat apciemot pacientus vīrusa laikā", mēģinu ar viņu strīdēties, bet neizdodas. Atvados no viņa, dodu buču, eju uz vārtiem.
Vēlāk satiekamies, bet pēc tam nuuuuuuuuuuu pēc Tvaicenes viss iet diezgan lielā elles ratā ,..

Gribu to Black Flag t-kreklu atpakaļ, bet laikam palika pie viņa mammas. Ahhhh fuck. vajadzētu dabūt Mystera pelnus arī. Faaakkk

Mon, 25 Jan 2021 16:48:16 GMT

pamodos plkst 16:00 šodien, nekas, iepisu melno kafiku un ķeršos pie darba

"BYE BYE" - Sems Haids

Sun, 24 Jan 2021 21:44:02 GMT

man šķiet, ka es esmu kautkā izbesīta/apnikusi/neapmierināta ar saviem draugiem. neviens īsti neceļ augšā vienotru lai realizētu kkadus mērķus, vai arī vnk nedara neko produktīvu - satiekamies, čīkstējam par dzīvi, kurijam gāni un ēdam, skatamies yūtūbu. sūdzās par dzīvokļa biedriem, bet tad īsti neko nedara, lai izvāktos ārā. sūdzās par skolu, sūdzās par korona virona, etc. liekas ka dzīvoju time loop'ā.
vasarā bija tieši tāda paša sajūta, bet es to bloķēju ārā no smadzenes, jo pati biju ļoti inensīvā, pašdestruktīvā delīrijas fāzē kas nāca no sērošanas. tagad ziema, un, ja godīgi, man jau zaibal. mani tuvākie draugi ir "artsy" izskatā un estētikā, bet paši īsti nedara neko saistītu ar mākslu. tomēr, vai vajag obligāti būt kautkāds "mākslinieka" tips, lai apgērbtos swag? (CENTRA BĒRNU SLINKUMA EPIDĒMIJA???)

vot šie ir jautājumi ko prasu sev, domājot par to, ko es gribu no draugiem un tuviniekiem - cilvēki kuri ceļ vienotru augšā un izcel no manis savas labākās kvalitātes lai es varu attīstīties kā cilvēks, vai vnk "aesthetic" banda, kuri vazājas apkārt un neko īsti nedara?

tik daudz huiņa ir notikusi manā dzīvē pēdējā 2 1/2 gadu laikā - traumatiskas attiecības ar mākslas pasaules nebūtni kuram ir mommy issues/Napoleona komplekss (lol), sāpīgas attiecības, nāve - liekas, ka es pa to laiku esmu izmetusi ārā jebkādu potenciālu vai ambīcijas ārā pa logu, jo man ir ļoti nopietnas problēmas ar atkarību un pašrealizāciju. laikam beidzot vajadzētu fokusēties uz sevi, bet turēt tos cilvēkus kurā es uzticos.

pohuj es palikšu Jūrmalā un pārvērtīšos par hermitu ^-^

Wed, 20 Jan 2021 12:31:37 GMT

this could be us but u playn

Thu, 31 Dec 2020 00:48:22 GMT