Šī būs mana vieta, kur reflektēt. Nesēdi manā vietā.
Šodien biju terapijā. Terapeite teica, ka mazām meitenēm mēnešreizes nepienākas.
Man kļūst tā pasmagi, saprotot, kas vēl mazām meitenēm nepienākas.
Un vēl smagāk, saprotot, kas viņām pienākas - jo kurš gan dos mīļumu, maigumu..? Kurš pažēlos, kad sasitīšu pirkstu? Un kurš paņems day off, kad es saslimšu un man vajadzēs, lai par mani parūpējas? Un kurš mani apgādās? Un kurš mani vedīs pie rokas?
Un kļūst vēl smagāk..
Jo es zinu, ka tā būšu es, kas sevi izaudzinās. Nevienam citam tam nav laika. Un tas nav neviena pienākums.