|
|
Monday, February 2nd, 2009
| |
12:36
|
|
Brīnījos, ka fakultātes garderobē tikai kādas 4 jakas... Izrādās ir... hmm... Brīvdienas. Nosvinēju ar kinderolu. Iekšā bija gliemezis no 4 daļām + 4 zvaigznīšu uzlīmes.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, February 1st, 2009
| |
23:38 - Vecas ziņas...
|
Ir kāds/kādi/daudzi/papilnam/cik uziet tādu, kas var daudz labāk... Tajā 6 miljardu putrā tava mega individualitāte nav nekā vērta. Vienkārši nav vērts censties. Sasodītā mazo bērnu pašdarbība, ka ievelkas uz visu mūžu. Pilnīgas muļķības... Toties mēdz izraisīt miega traucējumus. Traucē... Dzīvot pilnvērtīgu, pielildītu dzīvi. Uz salas.
Jau labu laiku meta ambīcija ir atvadīties no visādām mākslīgi kultivētajām ambīcijām. Un tad viss būs tikai joki... un panākumi. IR PROGRESS. "Mākslīgi" veidi, kā kļūt mies-iskākiem radījumiem. Lūk tas ir absurds.
The more you try... The less you get!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
23:11
|
|
| Saturday, January 31st, 2009
| |
00:12
|
|
There was a king dreaming he is a butterfly that was a butterfly dreaming it is a king.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, January 30th, 2009
| |
18:45
|
|
Sievietes publiski bužina svešus suņus, tikai lai parādītu, cik var būt jaukas.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
15:51
|
|
| Wednesday, January 21st, 2009
| |
20:49 - Ieva (sirsniņa) Ījabonkulis
|
Nosodītā demokrātija
- No kurienes šāda apskaidrība? Atbilde ir — vardarbība.
- Tomēr jebkurš īsteni politisks konflikts kā galējo instanci paredz arī fizisku vardarbību.
- Taču vardarbību var noliegt arī tādēļ, lai noliegtu politisko konfliktu jēgu un reducētu politiku līdz valsts birokrātiskai aizgādnībai. Šāds vardarbības nosodījums savā būtībā ir totalitārs un bīstams, jo noliedz ideoloģisku domstarpību un līdzdalības nozīmi demokrātijā.
- Tā vietā zinātne ir atradusi vienu vienīgo “pareizo” sabiedrības iekārtojumu, kuram iebilst ir ne tik daudz amorāli, cik iracionāli. Tam nav alternatīvas, un pretoties tam nozīmē sabotāžu pret prātu un sabiedrību kopumā.
- Cilvēkiem faktiski nemaz nevar būt kaut kādi daudzmaz saprātīgi uzskati, kuri principiāli atšķirtos no oficiālās doktrīnas, un tie, kuri to nesaprot, ir principiāli nejēgas bez jebkādas ietekmes politikā. Politika nav cīņa, mobilizācija un līdzdalība, bet gan šauri tehnisks birokrātiskas darbības lauks kādu “jau iepriekš” akceptētu principu vārdā, par kuriem diskutēt nav vajadzības.
- Tie, kas vardarbības nosodījumā nosoda pašu politisko dažādību un konflikta iespējamību, faktiski domā totalitāri. Viņi pieņem, ka valsts bez pašu cilvēku līdzdalības zina, kas sabiedrībai ir vajadzīgs. Tādējādi tiek likvidēta vajadzība pēc demokrātijas kā procedurāli regulēta konflikta starp dažādām sabiedrības interesēm. Tas liek mums būt uzmanīgiem pret jebkuru, kurš vēlas diskreditēt citādi domājošos, argumentējot humānisma vērtību aizsegā.
Ja, kas man politika neinteresē.
|
|
(8 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, January 20th, 2009
| |
22:55
|
Melnu kaķu nav – ir tikai kaķveida caurumi izplatījumā. Lieki paskaidrojumi ir lieki. Ideja nav orģināla.
Sliedēm pāri vieglā riksī, uz mani pusi savu galvveida caurumu izplatījumā atmezdams, pārskrien, vesels caurums. Kā parasti, šķiet, ka kaķa trajektorijas šķērsošana nav radījusi nekādas manāmas sekas. Vispār nekad neko nevar zināt. Jebkurā gadījumā, ejot perpendikulāri kaķa mīklu neatminēt. Jādzenas pakaļ.
Pirms tam es nopirku šitādu disku. Viens ļoti, ļoti dīvains draugs vēl arvien pērk/klausās diskus... Viņš nekačā vispār neko... Un ar nepacietību gaida kino festivālus. Būs dāvana.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, January 19th, 2009
| |
23:33
|
|
Nav gudri teikt to, ko visvairāk gribās... Varbūt tikai tad, ja sanāk kā joks.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
15:27 - Parodijs Anti-iņi
|
|
Kādā Rīgas bāra sarkanajā dibentelpā. Nedaudz šķībi, spilgti apdrukāti galdiņi. Uz galda ledus tēja un karstais rums, pa roku galam nomests labas poligrāfiskās kvalitātes žurnāls. No virtuves peld ķiplokgrauzdiņu smaka. Sajaucoties ar cigarešu dūmiem tā rada šausminošu kokteili.
ORKĀTSS: (viegli šūpodamies uz priekšu un atpakaļ it kā šūpuļtīklā) Cilvēks nav atdalāms no savām domām. Kā es varu veidot attiecības ar savām domām, ja domas esmu es, bet es esmu domas? Lai veidotos attiecības nepieciešami divi subjekti.
ĪGLA: (cilvēks ar pārcilvēcīgi lielām acīm): Man prātā ienāca doma, ka varētu rīt neiet uz skolu, bet tad es atcerējos savu māmuļu un sāku domāt, ka tomēr jāiet. Tā ir viena doma ("vai iet rīt uz skolu?") vai divas ("iet uz skolu" un "neiet uz skolu")?
ORKĀTSS: Šķiet, ka divas neatkarīgas, bet savā starpā saistītas domas.
ĪGLA: Domas savā starpā cīnās. Kura savāks vairāk argumentu. Cīņa arī ir attiecības.
ORKĀTSS: Nu jā, bet attiecības jau ir starp domām, nevis man ar domām. Un argumentus jau es pats meklēju, tikai pēc tam sadalu starp domām... Bet tas laikam šoreiz nav svarīgi.
ĪGLA: Bet tu neesi atdalāms no savām domām. Vai arī no domas?
ORKĀTSS: Jā, arī no domas.
ĪGLA: Nu tad sanāk, ja manas domas esmu es, tad doma "iet" ir es un arī doma "neiet" ir es.
Ja attiecības ir iespējamas starp "iet" un "neiet", tad iespējamas ir arī attiecības starp mani un "iet", mani un "neiet" un galu galā mani un mani!
1:0 ĪGLA labā
Amorāle: Es esmu manas domas, bet mana doma neesmu es. Es (tāpat kā jebkurš cits, kam galvā ir vairāk nekā viena doma) ar viņām varu veidot attiecības, arī visneiedomājamākās un pretdabiskākās attiecības, galu galā pat attiecības ar vairākām vienlaikus!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
14:21
|
|
| Sunday, January 18th, 2009
| |
23:04
|
Drīz es pārstāju gulēt pavisam, sākās gara bezmiega lēkme, tik briesmīga, ka es gandrīz sajuku prātā. Bezmiegs nenogalina cilvēku, ja cilvēks nenogalinās pats,- bezmiegs ir visbiežākais pašnāvību iemesls. Bet tas nogalina viņa dzīvesprieku, izsūc viņa spēkus, kā vampīrs izzīž asinis no viņa smadzenēm un sirds. Tas liek viņam visu nakti atcerēties to, ko viņš gribētu aizmirst svētīgā miegā. Tas liek viņam dienā aizmirst to, ko viņš gribētu atcerēties. Atmiņa krīt pāri bortam, drīz tai pakaļ citu pēc citas aizskalo draudzību, mīlestību, pienākuma apziņu, pat žēlumu. Tikai nomāktība paliek uz bojāejai lemtā kuģa un stūrē to uz pilnīgas iznīcības klinti. Voltēram bija taisnība, kad viņš miegu pielīdzināja cerībai.
Trako dakteri (Axel Munthe) nevajag lasīt literāro kvalitāšu dēļ. Vienkārši brīžiem ir tāda sajūta, ka viņš zina, kas ir kas... Nu kaut kā tā.
Manai māsai ļoti, ļoti patīk Grieķu salas.
+ Miegs ir foršs.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| |
22:28
|
|
Sakarā ar to, ka kaimiņ-šušņakiem "mīklainos apstākļos" nodega māja no raidījuma Degpunktā (Karstākās ziņas no krīzes punktiem. Pēdējos stundu stindzinošākie notikumi...) uzzināju, ka dzīvoju "kādā pavisam klusā un nomaļā vietā Varkaļu pagastā"... Pirmkārt, tas bija Salas pagasts, otrkārt, tas ir Babītes novads. Vēl man liekas, ka viņi sajauca Babītes ezeru ar Lielupi... Un omīti ar nazīti.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, January 16th, 2009
| |
17:39
|
Man šodien ir jāraksta riebīgas esejas.
Problēma slēpjas tajā, ka ikviena skatītāja retoriskā analīze paredz, ka filmai ir kaut kāda "ideja", tātad tā pārstāv kaut kādas realitātes kaut kādu segmentu. Tad arī sākas bezmērķīgi spriedelējumi, vai redzamais atbilst esošajam, vai tas bija domāts tā, vai tomēr citādi.
Dāvis Sīmanis. Kā tik jauns cilvēks var tik gudri runāt. Tas mani sāpina.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Thursday, January 15th, 2009
| |
15:13
|
|
| Wednesday, January 14th, 2009
| |
20:41
|
|
| |
19:25 - LU SZF PZ PLK 2. K: Atmorozi un pedofili. Pirmā dzīvotspējīgā diskusija kursa vēsturē.
|
|
| |
19:15
|
Vienkāršo tautu Voltērs nicināja un sauca par “salašņām, kas nav apgaismības cienīgi un ir pelnījuši savu jūgu”.
Ieva šodien lasa pagājušā semestra pierakstus. Galvenokārt par tumsonību.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, January 13th, 2009
| |
21:54 - Ļoti sentimentālas atmiņas. Vidusskola.
|
Šodien, 2006. gada 15. decembrī, pēc nebeidzamu formalitāšu un sagatavošanas darbu pieveikšanas (neapmulstiet! ne jau man tas viss bija jāpaveic, es pat iebildu, ka nav vērts TĀ pūlēties), man bija tas gods pieņemt Latvijas lepnuma balvu. Par ko? Kāpēc? Ja nu tomēr rodas šādi absolūti lieki jautājumi, tad paskaidrošu: par īpašiem un neatsveramiem nopelniem nacionālās identitātes jēdziena devalvācijas procesā šajā jaunajā postmodernisma, postkoloniālisma, postnacionālisma, postkosmopolitisma un postpizģeca laikmetā. Jā, tik tiešām "Pasaules gaismas sveces nesēja" (lūdzu nejaukt ar kaukādām tur Lūcijām, Lūsijām, Lesijām, Nesijām vai pasargkosm Fliperu!). Šis tituls apgūlies uz maniem postskoliotiskajiem pleciem kā svēta nasta, kā neatvairāms pienākums. Jā, es zinu, es to sen biju pelnījusi. Zinu arī to, ka daudzi no jums jau labu laiku bija neizpratnē, kāpēc šī balva, šī goda zīme, jau sen nav uzplauksi uz mana kamīna dzegas.
Mana kamīna dzegas vai manas kamīna dzegas. Kam galu galā pieder dzega? Kamīnam vai man? Bet uz kamīna toč nelikšu... Man tur jau zeķes ar vārdiņiem (Ievai, Ieviņai, Ieviņšam, Ievucītim un Mazulim) izkārtas. Sorry! Profānās atkāpes beigas.
Šķiet, ka daudziem no jums, gluži tāpat kā man, varētu šķist, ka es esmu pelnījusi pat krietni vairāk. Atļaušos apgalvot, ka jūs pat nespējat iedomāties tās sviedru jūras, ko esmu izsvīdusi karstās negulētās naktīs, domājot par civilizācijas, cilvēces un jūsu katra nodevīgās dvēseles likteni!
Tieši tā! Nodevīgās. Nodevīgais lokalizējums "Latvijas". What da fuk is it? Where da fuk is it? Can I fuk it? Labi tas tā. Der arī šitā balva. Nebeidzamie pagaidu risinājumi. Viss man/tev/mums/jums/tiem un arī visiem pārējiem būs. Un ja ne viss, tad vismaz miers. Par to es parūpēšos. Saldu dusu! Viss, ko es vēlos, ir nedaudz motivējošas atzinības, pateicības un tikai mazu drusciņu pazemības. Paldies! Gaidu apsveikumus. Vēl joprojām gaidu. Un gaidu... Frustrētās atkāpes beigas.
Jāatzīst, šī absolūti vienreizējā, arī vienreizīgā, unikālā un neatkārtojamā (paldies burvīgajiem organizatoriem), apbalvošana notika ārkārtīgi saspringtos apstākļos. Ne jau bez apdoma. Šī ceremonija, mākslas akts un galu galā arī fakts šajos prātam galēji ekstrēmajos apstākļos lika maniem apbrīnotājiem vēlreiz apzināt manas ģeniālās izdzīvošanas spējas, manu zibenīgo reakciju, neizsmeļamo izdomu, iekšējo starojumu...
...seksuālo potenciālu un absolūto impotenci. Modīgi seksīgās atsauces beigas.
Atcerieties, ka šis bija un būs patiešām īpašs brīdis jūsu dzīvēs, un, jāatzīst, arī manā nebeidzamajā eksistences plūdumā. Pirmā reize paliek pirmā reize, pirmais apbalvojums paliek pirmais apbalvojums.
Šajā gadījumā svarīga nav vis hronoloģija, bet gan plūdums. Tā vai tā lineārs! Pohuj. Ar šito es tagad nečakarēšos. Tieciet kaut kā paši galā ar to "laiks ir visu laiku" fišku! Slinkās atkāpes beigas.
Turpinot iepriekš aizsākto domu, domāju (jā, es to domu tiešām domāju), ka šis šovs, nebaidos šī vārda, cilvēkiem, kas bija priviliģēti to piedzīvot, lika aizdomāties arī par šīs balvas apzināti veidoto un rūpīgi pārdomāto marginālo statusu.
Tas t-i-e-š-ā-m-l-i-e-k-a-i-z-d-o-m-ā-t-i-e-s, apjēdzat to jūs vai nē. Dažreiz grūti saprast, ko nu te kurš apjēdz, sajēdz, nojēdz... Vai arī vispār neko nejēdz. Otrās frustrētās atkāpes beigas.
Tā nu, lūk, dažādu ideoloģisku, mākslinieciski un nekādā gadījumā ne racionālu iemeslu dēļ, man vēl nav dota tā iespēja pietiekami izvērsi izrādīt savu sajūsmu, labpatiku un galu galā ekstāzi, ko izraisīja šis man izrādītais pagodinājums. Iespējams, ka sākotnējā neartikulētā reakcija bija vispatiesākā. Lai izteiktu manis izjusto mirklīgo apmierinājumu ir jārada jauni semantiski veidojumi. Pie tā tiks strādāts.
Pievienoju šīs balvas – ģeniālā tēlniecības meistardarba (tā mainīgā daba, plastiskums un trauslums nebeidz fascinēt) attēlu.
P.S. Tādi izteicieni kā "can I fuk it?", "impotence" vai "pohuj" ir pohujistiskās (nejaukt ar mākslinieciskās) izteiksmes līdzekļi, nevis norādes uz seksuālām nepietiekamībām, anomālijām, anormālijām vai tamlīdzīgām lietām. Bet, ja jums patīk - uz priekšu!
P.P.S. Somu regejs ir kaut kas nepārspējams. Nopietna kvalitāte starp citu. Tas nav nekāds tur Latgales hiphops.
P.P.P.S. Dievs ir ļoti aizņemts. Iespējams, pat tik ļoti aizņemts, ka Viņam ir vienalga. Tāpēc arī eksistē tāda organizācija (es esmu ļoti organizēts cilvēks), kas ar sveces palīdzību izplata šī aizņemtā Dieva gaismu. Kaut kas līdzīgs Olimpiskajai lāpai tikai next level.
Paldies! Dodiet ceļu!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, January 12th, 2009
| |
18:56 - 10.12.2006:
|
Lai arī cik mēs labi kādu pazītu, mūsu spējas noteikt, "kas par vainu" ir stipri vien ierobežotas. Un nevajag no sevis nez ko iedomāties. "Slikti jūties, ja? Miegs nenāk? Āāā...Nervi netur... Tev sporta kluba abonementu nopirkt?" Nē! Sasodīts! Aizsūtiet mani vienkārši (vienkārši? vai tiešām tik neiespējami?) uz kādu Dieva, atvainojiet, misionāru pamestu vietu, kur es varētu kļūt par analfabētu. Lūdzu! Lai kā man gribētos sev glaimot, domājot, ka esmu īpaši advancēta neprognozējama būtne, tā nu tas ir... Ar mums visiem. Suņiem, kaķiem, pērtiķēniem, padauzām un ledus kristāliem... Un vispār tas traucē. Mani, piemēram, pat traumē.
11.01.2009: Patiesībā viss ir ļoti vienkārši. To nesauc par progresu... Patiesībā tas ir kaut kas gluži pretējs. Es, piemēram, kļūstu par ļoti miesisku radījumu. Pusaudži savukārt ir ļoti garīgi... Nedaudz nelaimīgi.
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|
