|
|
Sunday, March 22nd, 2009
| |
20:19 - Tas bija Gēte
|
1793. gadā Gēte zīmē krāsu apli, kurā ne vien pretstata vienu otrai divas pamatkrāsas – zilo un dzelteno, bet arī pievieno kā trešo stūri sarkano krāsu. Rodas apļa diagramma, kurā trīs pamatkrāsas mijas ar oranžo, violeto un zaļo. Sarkanā atrodas pašā augšā, zaļā – apakšā. To pusapli, kas sākas ar zaļo krāsu, caur dzelteno uz sarkano, viņš nosauc par plusa pusi, bet pretējo pusapli – par mīnusa pusi.
P.S. Ņūtona eksperimentus Gēte sauca par dabas nopratināšanu pie kāķa. Lai kas arī būtu kāķis...
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
19:56 - 04.12.05
|
11.c klases skolnieces Ievas Vēēē referāts par Gistava Flōōō romānu "Bovarī kundze":
- Nekā klaji smieklīga. So sad...
- Flobērs savā darbā vēršas pret trūcīgās mietpilsonības aprobežotību un trulumu, pret pliekanumu un meliem, par ko es šo darbu viennozīmīgi cienu. Flobērs smejas par salkano literatūru, kas cenšas pasauli romantizēt, piekrāsot, padarīt interesantāku, tādā veidā atsakoties no reālistiska tēlojuma. Tajā pašā laikā es nesaprotu kādu alternatīvu viņš piedāvā. Viņš parāda sabiedrību smieklīgu, bet to, kas vēlas izrauties no ikdienišķā, mietpilsoniskā par nožēlojamu un bezjēdzīgu.
- Hese, reālistiskā pelēcība.
Man ir jāatrod savas sacerējumu burtnīcas!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
19:06 - 02.05.2005
|
10. c klases skolnieces Ievas Vēēē referāts par Ilonas Lēēē romānu "Vilkaču mantiniece":
- Romāna galvenā tēma ir mīlestība, kas pārvar šķēršļus. Pārējās tēmas ir šķēršļi.
- Romāns ļoti izteiksmīgi stāsta māņticību, ietiepību, aprobežotību un citām sabiedrības negatīvajām iezīmēm.
- Par šo tēmu kopumā varu teikt, ka viss jau tāpat ir skaidrs.
- Arī mīlestības ķīmijas- feramonu utt.- versija jāatmet, jo diezin vai katra cilvēka īpašais aromāts spēj ceļot tik lielus attālumus, it sevišķi laukos, kur dažādu citu dzīvnieku aromāti arī ir plaši izplatīti.
- Jungs, Tolkīns, Faulzs un desižetiskums.
Tagad es lasīšu, ko es domāju par Bovarī kundzi.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, March 10th, 2009
| |
16:44
|
O! Viens lēmums finalizēts. Jau jūtos labāk... Vēl es:
- Rakstīšu kursa darbu.
- Ēdīšu mazāk saldumus (cukurs mani dara nervozu).
- Rakstīšu Moldovas projektu.
- Atsākšu kačenes aktivitātes.
- Satikšos šodien ar draudzeni un iešu uz teātri.
- Ieteikšu facebookam, ka pie realtionship statusa vajadzētu būt iespējai atzīmēt vairākus cilvēkus... "In a relationship/In an open relationship/It's complicated with..." Un te ir iespēja pievienot tikai vienu.
- Skatīšos mēreni priecīgas dokumntālās filmiņas.
- Dzēršu tikai tad, ja ir labs garastāvoklis.
- No rītiem celšos pirms 11.30, iešu gulēt līdz 2.00.
- Rīt iešu slidot.
- Atbildēšu uz dažiem sen aizmirstiem epastiem.
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| |
01:59
|
Kāda tad es esmu? Nu, re! Man nav nekādas gatavas adekvāto reakciju sistēmas... You never know. Pat par sevi. Vispār tas mēdz satraukt. Parasti, kad es daru, kas "nav manā moodā" jeb kas neatbilst izdomātajam, noformulētajam "es", uznāk lielās mokas... Bezpalīdzības sajūta. Ko es vispār varu kontrolēt, ja es pat ar sevi tā īsti netieku galā? Galvenais, ka nekas mega slikts jau nenotiek, bet tā sajūta... Kas tad tas galu galā ir tas, kādai man jābūt? Kaut kādam abstraktam veidojumam, idejai, variācijai par tēmu "cool people"? Par laimi arvien retāk. Mans amorālās minoritātes statuss daudz ko piecieš. Man tie līdz galam noformētie cilvēki liekas tik aizdomīgi. Pilnīgs fiction.
Un... Katru reizi uzķerot spēli, gribas sevi iepļaukāt, nolikt pie vietas, atgriezt pie sevis un būt... Nu tādai. Foršai. Bet tas, kāda tad es esmu, drausmīgi mulsina. Es esmu arī tas izgudrojums! Mēs jau paši sevi redzam pastarpināti. Mēs neredzam, nejūtam un nemaz nevaram redzēt un just to, kādi esam, kā reaģējam un kā izskatāmies. Mēs tikai skatāmies uz atspulgiem, reakcijām. Nav tik vienkārši. Spīd cauri kaukāda drausmīga nepilnvērtība. Ir lietas, ar ko ir jāsamierinās.
+ Tao swiched off.
++ Šķiet, ka es "patiesībā" esmu gatavais polims.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
01:51 - SUNDAY: Someplace in the Mountains of the Mexican Southeast
|
Dawn. I ran into Moy, who can't sleep either. The troops went to have a rest some time ago. Only the shadow of the guard on duty can be made out. Moy and I talk about the dead, our dead. I tell him that all of them were better than I am. That now Eleazar has left us, that it looked as if Eleazar was going to be saved but he suddenly died. Because here death never comes slowly, it just appears, with a bang, and you're just left, not seeing their steps and thinking that it would have been better if another had been taken and not him, the dead one. Eleazar was better than me, and Pedro, and Hugo, and Fredy, and Alvaro and all the names I keep to myself because of why bequeath deaths? Eleazar, who still wanted to stand at attention and salute militarily while in bed, and who asked for music in the morning. Moy tells me my face is wet. He makes a gesture to get the drops off me, and I say: "It's the rain." Moy lights a cigarette, I light my pipe. Above, a sky, saddened from so many stars, isn't weeping, just looking in the dark mirror of the moon.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
01:37
|
|
Saņēmu vēstuli ar 26 daudzpunktiem 300 vārdu tekstā! Es neesmu vienīgā tāda... Ja kas...
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| |
00:44
|
|
Ko vispār var, ja savu personīgo bioķīmiju nevar. Nē, es vienkārši esmu slinkaaa. Tas izklausīsies reāli stulbi un man labāk nemaz nesākt stāstīt. Es neesmu es, Pasi nav Pasi un Ieva nav Ieva. Tas, kas es esmu ir kaut kur stipri tālu un izolēti no Ievas. Tur ir tikai tāds mazs tiltiņš. Pietam šitā nav nekāda sūda dzeja, tas ir tao. Un, ja es tā rūpīgāk par to visu domāšau... Būs skaisti. Tas prakstiskums mani vienkārši beiiidz nost... vislabākajā nozīmē. Tas ir akrobātiski in way, bet pamatīgi. Tikai vispirms ir jācieš un tā...
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, March 9th, 2009
| |
23:59
|
|
Ir tik šausmīgi grūti sēdēt pie galda, kam pretī ir spogulis... Un koncentrēties. Jātaisa grimases & jāsūta sev bučiņas.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
18:10
|
Ja atzīmi liek dāmas... Vidējā svērtā 7.4375 (rēķināts no 32 kredītpunktiem).
Ja atzīmi liek kungi... Vidējā svērtā 8.6 (rēķināts no 30 kredītpunktiem).
Man pat gribās tos datus salikt SPSSā un izrēķināt statistisko nozīmīgumu... Gandrīz 1.2 punkti! Pietam šo rādītāju krietni normalizēja Daira, kas man 4 kredītpunktu ekonomikā izlika 10.
Vēl es šodien izrēķināju, ka manas attiecības ir 0.707. Tajos retajos un skaistajos gadījumos, kad es sveru tik, cik man patīk, 0.68.
Tagad es varētu sarēķināt sava svara un atzīmju asociācijas...
Un vēl... Arguments par labu Kinsey skalai (par kuras eksistenci man jau sen bija intuitīvas un pavisam adekvātas aizdomas)...
A 1990 U.S. study showed that women who had had female sexual partners in the last 5 years had an average of 10.1 partners in those 5 years, while women with only male partners had an average of 2.2 partners.
Jāatzīst, ka tur gan ir 95% confidance (var palaist garām kaut ko, kas notiek vienā no 20 gadījumiem), un tas 10.1 ir vidējais aritmētiskais no kaut kādiem standartnovirzes 1.0 un 19.2. Kaut gan tas laikam ir normāli. Tas arī ir normāli, ka aprunājas ar ~1500 šiki atlasītām dāmiņām un tad runā par visu Amēēēriku. Visas Latvijas izlase parasti ir 1000 šiki atlasīti indivīdi (arī 95%). Man tik šausssmīgi gribētos saprast statistiku... Tā paīstam. Matemātiski korektus veidus kā pierādīt VISU.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, March 8th, 2009
| |
20:42
|
Aaaaaa! Ļer ļer ļer... Man nav problēmu - man ir itčš. Čehiski.
Mana jaunā turku hosiela Duuumaaaan. Jo jo jo.
Amman amm amm. Ņamm.
Mur. Rrrrrrr.
Ņemot vērā manu šībrīža visnotaļ pozitīvo mentālo stāvokli mana erasmus izvēle visdrīzāk uzkritīs Stambulai. Bet Helsinkos man būtu audžutētis... Nja... Ņam.
Ievaaaaaai izvēles nemaz tādus priekus nesagādāāāāā.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, March 7th, 2009
| |
01:54 - 22.01.2007
|
Piemēram, šobrīd man šķiet, ka es esmu trula/laimīga/garlaicīga. Bet pirms 2 gadem es biju tiiiik kruts skolas tīnis: Pasaulē nebūtu haosa, ja nebūtu tik daudz cilvēku... Save the world, kill your self today. Kaukā tā...
Sistēmas ir labas, ja ļaujās izmantoties. Tas ir mans galvenais "kompromisa variants". Mani pakāpieni, mani kruķi... Lai tiktu no tā visa (kas tad īsti ir noslēpumainais "tas viss"?) vaļā! Cik vien iespējams vaļā-ā... Nē, vaļerā es negribu...
Tik naiva/stulba es gluži neesmu, lai ticētu... Nu... Love-peace-unity visur un visiem... Tās būs manas personīgās privilēģijas! Tas, par ko es biku uztraucos, kas man niez, ir nevis pašas neizbēgamās organizācijas, bet gan tas, ko daža laba/daudzas labas orgaaanizācijas propagandē. Tipa "vienīgais ceļš"... Choose life... Un galvenais, ka mēs visi zinām, kā tev ir labāk... Tā biku zombēti no malas izskatās. Izvēles brīvība? Ir viņa, ir! tikai daudzas izvēles tiek apsegtas ar melniem paltraciņiem, noslēptas, notušētas... Bet ir viņas, ir! Viņas tikai tirgo zem letes. Un, kā jau zināms, viss labākais stuffs ir zem letes.
Un es nepārtraukti negruzos, ja kas. Patiesībā es esmu sasodīti labā garastāvoklī! Vispirms cilvēks sajūt diskomfortu un tad sāk domāt: a kāpēc tā? Tas ir ceļš uz risinājumu... Ja ar risinājumiem pašvaki, iestājas letarģiskais miegs, uzspīd saule un pēc tam nekas... Bezmiegs vismaz kaut ko risina, tāpēc ir patīkami pie viņa pieturēties... Lab, aizrunājos.
Iespējams es arī esmu naiva, bet tas var būt arī pluss! Ja es apjēgtu kāda ir "īstā dzīve" (meli, fikcijas, nepilnīgas bildes), tad progresu (kaut vai savu personisko) bīdīt man nekādi neizdotos. Es laikam grasos tūlīt pievienoties vājprātīgajam kreativitātes kultam... Un tās sūda organizācijas mani sponsorēs ;)
Galu galā galvenais ir tas, kas notiek galvā, nevis tā tīri formas pēc... Galu gala galā pats pats galvenais ir tas, lai tava eksistence tevi nelauž, lai tu pats nelauzies. Tad jau labāk būt ledlauzim-pionierim! Tas, ko es vēlos ir, lai man nav jāgruzās, jācepās, jo, tici vai nē, tas man īpašo prieku nesagādā. Es te par sevi runāju...
Vajadzības ir ļoti indivīduālas, pat relatīvas. Nav jādzied himnas, lai būtu kopā ar draugiem. Ir par mašu jādzied. Jāmeklē sponsori un viegla nauda, jātaisa debīlas bildes un jākrāso govis, jādejo un jādauzās... pa laikam jāuzraksta kāds pētījums par maģisko reālismu indiešu 20.gs. literatūrā un jāpelna eirocenti par savām zīmulīgajām recenzijām rajona avīzē...
Nevajag noņemties ar to, kas moka... Nevis liek lauzīt galvu (patīkams process, ja kas...), bet mocīties... Es vienkārši zinu, ka, ja es tagad iestātos, piemēram, SEE Riga (lielisks piemērs, ne?), man būtu jāiz'ed ļoti daudz kafijas krūžu un nootropo līdzekļu, lai to izturētu... Diezvai pat tā iespējams pārvarēt to motivācijas trūkumu... Un ko es galu galā par visiem šiem upuriem dabūtu? Kredītu ar procentu likmi 6,5% gadā?
Ja es nevaru (vai pietiekami stipri negribu) manīt jūsu visu dzīves (jo patiesībā ES zinu, kā jums būtu labāk), tad gribu vismaz ar sevi tikt galā... Nejau tā baigi kardināli. Ilgtermiņa plāns. Bet tāpat nekad nenostrādā! Vēl labāk... Impro!
Neņem pie sirds, ka es te bieži absolutizēju, hiperboliēju, imitēju, importēju vai ar tamlīdzīgām muļķībām nodarbojos... Ja es pievērstos katrai niansei (un es viņas redzu daudz!) es nekad nepabeigtu domu. Un mērenība, protams, ir biku takā idejas nāve. Vismaz tā mēdz notikt, ka viņas pārāk atšķaidītas vienkārši beidz eksistēt. Bet viņām ir jādzīvo! Nekā cita prātīga jau tajā kausā nav.
Agresīva skaidrība absolūti izplūdušas who knows what bildes vietā. |
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| |
00:35 - Veca/neaktuāla sāpe
|
Sakarā ar to, ka Amerikā obscenity lietu sakarā (un sitamā biedra rakstu, kura ierakstus izrādās es tomēr vau komentēt), ja nemaldos, vēl arvien izmanto Millera testu (boldi pielikti by me):
The basic guidelines for the trier of fact must be: (a) whether 'the average person, applying contemporary community standards' would find that the work, taken as a whole, appeals to the prurient interest, (b) whether the work depicts or describes, in a patently offensive way, sexual conduct specifically defined by the applicable state law; and (c) whether the work, taken as a whole, lacks serious literary, artistic, political, or scientific value.
Kad Krūms, ar savu evanģēlistu vitamīnus rijošo sex workers draugu (they climax every single time!) palīdzību, kļuva par prezidentu, ASV neķītro filmu industrija bija panikā... Jauns prezidents, jauns Justice Departamet.
Svētkiem par godu rādās Cambria list. Šeit sākas smieklīgā daļa (Do not use any shots that depict any unhappiness or pain)... Ja jūs gadījumā uztaisāt mērenu dūrīš-filmiņu, var gadīties satikt 5 evanģēlistu, 2 babtistu, 3 musulmaņu, viena geja un vienas padauzas parastās žūriju, kas lems vai jūsu garadarbs viņiem šķiet... pieņemams. Tāda bija dzīve. Kā tas viss beigsies...? Who knows (Ass Clowns 3: a female journalist is being raped by a gang led by Osama bin Laden; the journalist is freed and the gang members killed. The director's cut version also contains a scene where Jesus steps off the cross and has sex with an angel... by Extreme Associates). Ak vai...
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, March 6th, 2009
| |
23:15
|
|
Ak kosm! Es lasu žurnālus - tas jau ir izmisums.... Ja tie zināšanu vīri uztaisīs savu 382 gēnu pašizdomāto dzīvību... Kā tas visdrīzāk arī būs... Tas būs totāls intelligent design! Mani tas patiesi mulsina... Dažām pasaulēm vajadzētu apgriezties kājām gaisā. Parakstīt māla pikas... Thats it! And gods made love!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
22:21
|
Nabaga aktieris! Viņam tiiiik šausmīīīīgi piestāv 13 gadīgi puikas. Doubt.
Vispār es pēdējā laikā skatos tādas filmas... Ko skatās visi. Ahhh...
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, March 2nd, 2009
| |
21:49
|
|
| |
13:24 - 1950's/Gejsāpe
|
- Izskatās, ka iecietīgs bērns, visticamāk, nāk no mājām, kurās valda brīvi domājoša un bezaizspriedumaina gaisotne. Viņi jūtas gaidīti, pieņemti, mīlēti, neatkarīgi no tā, ko viņi dara. Sods nav bargs vai izpildīts dusmu uzplūdā.
- Skolā (un vēlāk dzīvē) tolerantajam indivīdam, pretstatā aizspriedumainajam, nav nepieciešamas precīzas, sakārtotas, skaidri definētas instrukcijas, lai varētu veikt kādu uzdevumu.
- Deivids Levijs sniedzis situācijas raksturojumu par konkrētiem vācu vīriešiem, kas pretojušies Hitlera režīmam. Viņiem vairāk nekā vidējam vācietim ir tuvas un draudzīgas attiecības ar saviem tēviem, kuri, kopumā ņemot, nav skarbas disciplīnas piekritēji. Arī viņu mātes savas jūtas un pieķeršanos izrādīja vairāk nekā citas mātes.
- Uzdodot jautājumus Dienvidāfrikas baltajiem cilvēkiem ar dažādu izglītības līmeni par attieksmi pret valsts pamatiedzīvotājiem... Atbalsta plašāku darba iespēju nodrošināšanu - 84 (ar universitātes izglītību) un 30 (ar pamatizglītību). atbalsta vienlīdzīgu izglītības iespēju nodrošināšanu - 85 (ar universitātes izglītību) un 39 (ar pamatizglītību). Atbalsta plašāku politisko tiesību piešķiršanu - 77 (ar universitātes izglītību) un 27 (ar pamatizglītību).
- Pat paranojas mākti cilvēki var būt ļoti gudri ārpus tās nelielās jomas, kuras izpratnē viņiem nav īstas skaidrības. Aizspriedumainie cilvēki bieži vien ir guvuši lielus panākumus un neuzrāda nevienu no vispārīgajām muļķības izpausmēm, ko varētu saistīt ar «zemu inteliģences pakāpi».
- Studenti, kuriem autoritārisma skalā bija augsti rādītāji, «projicēja» paši savu attieksmi, t.i., viņi domāja, ka viņu sarunu biedrs būtu atbildējis uz šī testa jautājumiem autoritārā manierē (kaut gan visi viņu sarunu partneri bija ar zemiem rādītājiem autoritārisma skalā). Pretstatā tam neautoritārie studenti novērtēja savu sarunas partneru attieksmi daudz precīzāk. Viņi tos ne tikai uztvēra kā autoritāras personības, kādi viņi patiešām bija, bet arī daudz pareizāk paredzēja viņu iespējamās atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kuros parādījās dažādas citas personības iezīmes. Īsumā sakot, tolerantie studenti kopumā labāk/precīzāk «novērtēja» savus sarunu biedrus nekā to darīja netolerantie studenti.
- Spējot precīzi uztvert otra raidītos signālus, cilvēks jūtas pārliecināts, ka viņš spētu izvairīties no iesaistīšanās nepatīkamā situācijā. Reālistiska uztvere dod viņam iespēju izvairīties no spriedzes un veiksmīgi uzturēt labas attiecības. Cilvēks, kuram nepiemīt šī spēja, nevar uzticēties savai prasmei kontaktēties ar citiem. Viņš ir spiests ieņemt aizsargpozīcijas, iedalīt svešiniekus kategorijās un reaģēt uz tiem kā uz vienveidību masu (en masse). Tā kā viņam nepiemīt izsmalcinātas spējas saskatīt atšķirības, viņa glābiņš ir stereotipizēšana.
- Estētiskā attieksme nedala kategorijās; ikviena gūtā pieredze ir pašpietiekama un vērtīga. Estētiska personība uztver citus individuāli. Satiekot kādu cilvēku, viņš par to spriež kā par personu, ne kā par kādas grupas locekli. Aizspriedumainiem cilvēkiem šī vērtība ir ļoti zema, bet tolerantiem - ļoti izteikta.
- Naids rodas no nespējas tikt galā ar apjukumu un zaudējumu.
- Ja šis viedoklis ir pareizs, tad demokrātiskas un nobriedušas personības attīstība lielā mērā ir atkarīga no iekšējās drošības sajūtas radīšanas. Tikai tad, kad dzīve ir brīva no nepanesamiem draudiem vai kad šie draudi ir pienācīgi novērsti ar iekšējā spēka palīdzību, cilvēks var justies droši, saskaroties ar dažādām situācijām un dažādiem cilvēkiem.
|
|
(12 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, February 28th, 2009
| |
14:28
|
|
Ahh... Es noskatījos tikai pirmās 3 minūtes un man jau gribās raudāt! Tik šaussssmīgi skaisti. Ahh... Man vajag jaunu sabiedrisko iekārtu. Sataisīt totēmus un pielūgt dabu...
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, February 23rd, 2009
| |
21:06
|
Labi apdomājos un sapratu, ka uz mana datora nav pilnīgi nekādu nepiedienīga satura materiālu... Bet! Bet tas neskaitās! Arī. Es gribu tikt paradīzē... Kad es prasīju vienam no jaunajiem latviešu musulmaņiem, kas debesīs gaida kārtīgu muslimu sievieti, viņš teica, ka "kaut kas līdzvērtīgs 72 jaunavām točnāā"... Bet īsti nezināja kas...
Varbūt man ir vienalga, kam cilvēki tic. Ja tikai viņi labi uzvedās. Neaiztiek mazos nabadziņus.
|
|
(11 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, February 21st, 2009
| |
03:03
|
Hyper awareness of social injustice. Tā es esmu identificējusi tos stāvokļus... Kliegt un raudāt! Palikt neciešamai, jo... Visi ir ļauni... Pret mazajiem nabadziņiem. Tas ir tik traģiski... Ir tik daudzas lietas, kas prasa 0 resursus. Piemēram, "neienīst". Tas nemaz nav tik grūti. Es sāku domāt tādā veidā, kāds man itin nemaz nepatīk, piemēram "STULBIE CILVĒKI!" Tas nav produktīvi. Patiesībā es neesmu spējīga uz jēdzīgu sarunu - kļūstu ABSOLŪTI iracionāli emocionāla. To pat sauc par populismu. Kas protams tikai dara ļaunu labajai idejai... Tāpēc labāk nemaz nesākt stāstīt, ko ES DOMĀJU.
Tas izklausās stulbi. Shut up & go to sleep.
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|
