• Izskatās, ka iecietīgs bērns, visticamāk, nāk no mājām, kurās valda brīvi domājoša un bezaizspriedumaina gaisotne. Viņi jūtas gaidīti, pieņemti, mīlēti, neatkarīgi no tā, ko viņi dara. Sods nav bargs vai izpildīts dusmu uzplūdā.
• Skolā (un vēlāk dzīvē) tolerantajam indivīdam, pretstatā aizspriedumainajam, nav nepieciešamas precīzas, sakārtotas, skaidri definētas instrukcijas, lai varētu veikt kādu uzdevumu.
• Deivids Levijs sniedzis situācijas raksturojumu par konkrētiem vācu vīriešiem, kas pretojušies Hitlera režīmam. Viņiem vairāk nekā vidējam vācietim ir tuvas un draudzīgas attiecības ar saviem tēviem, kuri, kopumā ņemot, nav skarbas disciplīnas piekritēji. Arī viņu mātes savas jūtas un pieķeršanos izrādīja vairāk nekā citas mātes.
• Uzdodot jautājumus Dienvidāfrikas baltajiem cilvēkiem ar dažādu izglītības līmeni par attieksmi pret valsts pamatiedzīvotājiem... Atbalsta plašāku darba iespēju nodrošināšanu - 84 (ar universitātes izglītību) un 30 (ar pamatizglītību). atbalsta vienlīdzīgu izglītības iespēju nodrošināšanu - 85 (ar universitātes izglītību) un 39 (ar pamatizglītību). Atbalsta plašāku politisko tiesību piešķiršanu - 77 (ar universitātes izglītību) un 27 (ar pamatizglītību).
• Pat paranojas mākti cilvēki var būt ļoti gudri ārpus tās nelielās jomas, kuras izpratnē viņiem nav īstas skaidrības. Aizspriedumainie cilvēki bieži vien ir guvuši lielus panākumus un neuzrāda nevienu no vispārīgajām muļķības izpausmēm, ko varētu saistīt ar «zemu inteliģences pakāpi».
• Studenti, kuriem autoritārisma skalā bija augsti rādītāji, «projicēja» paši savu attieksmi, t.i., viņi domāja, ka viņu sarunu biedrs būtu atbildējis uz šī testa jautājumiem autoritārā manierē (kaut gan visi viņu sarunu partneri bija ar zemiem rādītājiem autoritārisma skalā). Pretstatā tam neautoritārie studenti novērtēja savu sarunas partneru attieksmi daudz precīzāk. Viņi tos ne tikai uztvēra kā autoritāras personības, kādi viņi patiešām bija, bet arī daudz pareizāk paredzēja viņu iespējamās atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kuros parādījās dažādas citas personības iezīmes. Īsumā sakot, tolerantie studenti kopumā labāk/precīzāk «novērtēja» savus sarunu biedrus nekā to darīja netolerantie studenti.
• Spējot precīzi uztvert otra raidītos signālus, cilvēks jūtas pārliecināts, ka viņš spētu izvairīties no iesaistīšanās nepatīkamā situācijā. Reālistiska uztvere dod viņam iespēju izvairīties no spriedzes un veiksmīgi uzturēt labas attiecības. Cilvēks, kuram nepiemīt šī spēja, nevar uzticēties savai prasmei kontaktēties ar citiem. Viņš ir spiests ieņemt aizsargpozīcijas, iedalīt svešiniekus kategorijās un reaģēt uz tiem kā uz vienveidību masu (en masse). Tā kā viņam nepiemīt izsmalcinātas spējas saskatīt atšķirības, viņa glābiņš ir stereotipizēšana.
• Estētiskā attieksme nedala kategorijās; ikviena gūtā pieredze ir pašpietiekama un vērtīga. Estētiska personība uztver citus individuāli. Satiekot kādu cilvēku, viņš par to spriež kā par personu, ne kā par kādas grupas locekli. Aizspriedumainiem cilvēkiem šī vērtība ir ļoti zema, bet tolerantiem - ļoti izteikta.
• Naids rodas no nespējas tikt galā ar apjukumu un zaudējumu.
• Ja šis viedoklis ir pareizs, tad demokrātiskas un nobriedušas personības attīstība lielā mērā ir atkarīga no iekšējās drošības sajūtas radīšanas. Tikai tad, kad dzīve ir brīva no nepanesamiem draudiem vai kad šie draudi ir pienācīgi novērsti ar iekšējā spēka palīdzību, cilvēks var justies droši, saskaroties ar dažādām situācijām un dažādiem cilvēkiem.