Drīz es pārstāju gulēt pavisam, sākās gara bezmiega lēkme, tik briesmīga, ka es gandrīz sajuku prātā. Bezmiegs nenogalina cilvēku, ja cilvēks nenogalinās pats,- bezmiegs ir visbiežākais pašnāvību iemesls. Bet tas nogalina viņa dzīvesprieku, izsūc viņa spēkus, kā vampīrs izzīž asinis no viņa smadzenēm un sirds. Tas liek viņam visu nakti atcerēties to, ko viņš gribētu aizmirst svētīgā miegā. Tas liek viņam dienā aizmirst to, ko viņš gribētu atcerēties. Atmiņa krīt pāri bortam, drīz tai pakaļ citu pēc citas aizskalo draudzību, mīlestību, pienākuma apziņu, pat žēlumu. Tikai nomāktība paliek uz bojāejai lemtā kuģa un stūrē to uz pilnīgas iznīcības klinti. Voltēram bija taisnība, kad viņš miegu pielīdzināja cerībai.