|
|
Tuesday, January 13th, 2009
|
9:54p - Ļoti sentimentālas atmiņas. Vidusskola.
Šodien, 2006. gada 15. decembrī, pēc nebeidzamu formalitāšu un sagatavošanas darbu pieveikšanas (neapmulstiet! ne jau man tas viss bija jāpaveic, es pat iebildu, ka nav vērts TĀ pūlēties), man bija tas gods pieņemt Latvijas lepnuma balvu. Par ko? Kāpēc? Ja nu tomēr rodas šādi absolūti lieki jautājumi, tad paskaidrošu: par īpašiem un neatsveramiem nopelniem nacionālās identitātes jēdziena devalvācijas procesā šajā jaunajā postmodernisma, postkoloniālisma, postnacionālisma, postkosmopolitisma un postpizģeca laikmetā. Jā, tik tiešām "Pasaules gaismas sveces nesēja" (lūdzu nejaukt ar kaukādām tur Lūcijām, Lūsijām, Lesijām, Nesijām vai pasargkosm Fliperu!). Šis tituls apgūlies uz maniem postskoliotiskajiem pleciem kā svēta nasta, kā neatvairāms pienākums. Jā, es zinu, es to sen biju pelnījusi. Zinu arī to, ka daudzi no jums jau labu laiku bija neizpratnē, kāpēc šī balva, šī goda zīme, jau sen nav uzplauksi uz mana kamīna dzegas.
Mana kamīna dzegas vai manas kamīna dzegas. Kam galu galā pieder dzega? Kamīnam vai man? Bet uz kamīna toč nelikšu... Man tur jau zeķes ar vārdiņiem (Ievai, Ieviņai, Ieviņšam, Ievucītim un Mazulim) izkārtas. Sorry! Profānās atkāpes beigas.
Šķiet, ka daudziem no jums, gluži tāpat kā man, varētu šķist, ka es esmu pelnījusi pat krietni vairāk. Atļaušos apgalvot, ka jūs pat nespējat iedomāties tās sviedru jūras, ko esmu izsvīdusi karstās negulētās naktīs, domājot par civilizācijas, cilvēces un jūsu katra nodevīgās dvēseles likteni!
Tieši tā! Nodevīgās. Nodevīgais lokalizējums "Latvijas". What da fuk is it? Where da fuk is it? Can I fuk it? Labi tas tā. Der arī šitā balva. Nebeidzamie pagaidu risinājumi. Viss man/tev/mums/jums/tiem un arī visiem pārējiem būs. Un ja ne viss, tad vismaz miers. Par to es parūpēšos. Saldu dusu! Viss, ko es vēlos, ir nedaudz motivējošas atzinības, pateicības un tikai mazu drusciņu pazemības. Paldies! Gaidu apsveikumus. Vēl joprojām gaidu. Un gaidu... Frustrētās atkāpes beigas.
Jāatzīst, šī absolūti vienreizējā, arī vienreizīgā, unikālā un neatkārtojamā (paldies burvīgajiem organizatoriem), apbalvošana notika ārkārtīgi saspringtos apstākļos. Ne jau bez apdoma. Šī ceremonija, mākslas akts un galu galā arī fakts šajos prātam galēji ekstrēmajos apstākļos lika maniem apbrīnotājiem vēlreiz apzināt manas ģeniālās izdzīvošanas spējas, manu zibenīgo reakciju, neizsmeļamo izdomu, iekšējo starojumu...
...seksuālo potenciālu un absolūto impotenci. Modīgi seksīgās atsauces beigas.
Atcerieties, ka šis bija un būs patiešām īpašs brīdis jūsu dzīvēs, un, jāatzīst, arī manā nebeidzamajā eksistences plūdumā. Pirmā reize paliek pirmā reize, pirmais apbalvojums paliek pirmais apbalvojums.
Šajā gadījumā svarīga nav vis hronoloģija, bet gan plūdums. Tā vai tā lineārs! Pohuj. Ar šito es tagad nečakarēšos. Tieciet kaut kā paši galā ar to "laiks ir visu laiku" fišku! Slinkās atkāpes beigas.
Turpinot iepriekš aizsākto domu, domāju (jā, es to domu tiešām domāju), ka šis šovs, nebaidos šī vārda, cilvēkiem, kas bija priviliģēti to piedzīvot, lika aizdomāties arī par šīs balvas apzināti veidoto un rūpīgi pārdomāto marginālo statusu.
Tas t-i-e-š-ā-m-l-i-e-k-a-i-z-d-o-m-ā-t-i-e-s, apjēdzat to jūs vai nē. Dažreiz grūti saprast, ko nu te kurš apjēdz, sajēdz, nojēdz... Vai arī vispār neko nejēdz. Otrās frustrētās atkāpes beigas.
Tā nu, lūk, dažādu ideoloģisku, mākslinieciski un nekādā gadījumā ne racionālu iemeslu dēļ, man vēl nav dota tā iespēja pietiekami izvērsi izrādīt savu sajūsmu, labpatiku un galu galā ekstāzi, ko izraisīja šis man izrādītais pagodinājums. Iespējams, ka sākotnējā neartikulētā reakcija bija vispatiesākā. Lai izteiktu manis izjusto mirklīgo apmierinājumu ir jārada jauni semantiski veidojumi. Pie tā tiks strādāts.
Pievienoju šīs balvas – ģeniālā tēlniecības meistardarba (tā mainīgā daba, plastiskums un trauslums nebeidz fascinēt) attēlu.
P.S. Tādi izteicieni kā "can I fuk it?", "impotence" vai "pohuj" ir pohujistiskās (nejaukt ar mākslinieciskās) izteiksmes līdzekļi, nevis norādes uz seksuālām nepietiekamībām, anomālijām, anormālijām vai tamlīdzīgām lietām. Bet, ja jums patīk - uz priekšu!
P.P.S. Somu regejs ir kaut kas nepārspējams. Nopietna kvalitāte starp citu. Tas nav nekāds tur Latgales hiphops.
P.P.P.S. Dievs ir ļoti aizņemts. Iespējams, pat tik ļoti aizņemts, ka Viņam ir vienalga. Tāpēc arī eksistē tāda organizācija (es esmu ļoti organizēts cilvēks), kas ar sveces palīdzību izplata šī aizņemtā Dieva gaismu. Kaut kas līdzīgs Olimpiskajai lāpai tikai next level.
Paldies! Dodiet ceļu!
(comment on this)
|
|
|
|