| Kodera sodiiba | Jun. 2nd, 2005 @ 06:57 pm |
|---|
|
Seezhu jau kaadas 30 min un domaaju nosaukumu vienam sasodiitam failam. Var buut kaads teiks - tas tak nav nemaz tik svariigi/sarezhgjiiti. Bet nesaki viss, jo nosaukuma tak atkariigs saturs nu vismaz attieksme pret to(neviens tach neeestu puspuvushu triisreiz saldeetu un atsaldeetu galju, ja to nesauktu par McBurgeri vai SuperKrutoMc). Bet no satura atkariiga visa produkta kvalitaate kopumaa. No produkta kvalitaates atkariigs... nu juus jau saprataat. Mans pods ir likts uz speeles...
Ai, laikam paaraak daudz safilozofeejos.Current Music: David Bowie - Nature Boy |
| Nedaudz paliekam par Zosi... | Jun. 1st, 2005 @ 05:37 pm |
|---|
|
 | You scored as Cultural Creative. Cultural Creatives are probably the newest group to enter this realm. You are a modern thinker who tends to shy away from organized religion but still feels as if there is something greater than ourselves. You are very spiritual, even if you are not religious. Life has a meaning outside of the rational.
Cultural Creative | | 81% | Materialist | | 75% | Existentialist | | 69% | Modernist | | 63% | Idealist | | 56% | Fundamentalist | | 44% | Postmodernist | | 38% | Romanticist | | 25% |
What is Your World View? (updated)
created with QuizFarm.com |
|
| Superduper kripteeshana. | May. 24th, 2005 @ 06:54 pm |
|---|
|
Twenty years ago, North American physicists Giles Brassard and Charles Bennett outlined a way to send a key without anyone being able to eavesdrop. Their idea rests on the notion that a message sent using quantum particles -such as photons - is so fragile that measuring the photons changes their properties. So anybody listening in to a transmission would destroy it - which the sender and receiver would easily notice.
But so-called quantum encryption works only if the key is sent using individual photons, rather than the pulses of many photons that are used for communication today. But sending single photons is tricky.
In the last year, a number of companies have begun selling quantum encryption kits that create single photons by reducing the intensity of a laser beam so that it produces pulses each containing less than one photon, on average. But there always remains a small probability that any pulse will contain two or more photons.
This is a potentially serious weakness because a hacker could intercept the extra photons without the sender and receiver being any the wiser.
Lasam ieksh:
New ScientistCurrent Music: Bob Marley - Zimbabwe |
| USB,HDD,Linux un citi hlami | May. 23rd, 2005 @ 04:46 pm |
|---|
|
Iesaakumaa bija taa. Izgliitoshanaas noluukos, skopuma deelj un daudz citu savtiigu iemeslu deelj noleemu ka uz sava kompja jaauzliek arii kaada cita OS. Pashreizeejai jau nekaadas vainas iipashaas nebija ja neskaita to ka taa bija oficiaala WinXP un iespeejams ar dazhaadiem "Lielaa braalja" niecinjiem iekshaa, kaa jau tas dazhkaart gadaas ieksh darba deveeja iipashumaa esosha datora.
Tad nu lai nepaarkaaptu nekaadus esoshos ieksheejos noteikumus (nelikt nevienu softu kas nav vaidziigs darbam, nekachaat muzonu un filmas utt.) noleemu piestikjeet aareejo cieto disku, kuru vareetu lietot pilniigi neatkariigi, kad vien iegribas neaizskarot ieksheejaa cietaa diska saturu.
Tad nu iegaadaajos vienu disku ([shito te]). Un kautko apmeeram liidziigu [shitam te], jeb latviski runaajot - siiku kastiiti kuraa var ielikt cietni, piesleegt pie elektriibas un tad caur USB savienot ar datoru. Normaala operacionaalaa sisteema briivi sho atpaziist un raada uz cietaa esoshaas partiicijas taapat itkaa cietnis buutu ieskruuveets ieksh datora. Kopaa shis prieks izmaksjaaja diezgan zem simta.
Peec shaada jauka ievada taa ka vaidzeetu tekstu "Un cietnis griezaas laimiigi liidz pat shai baltai diena ja veel nav atnjirdzies". BET KAS TO DEVA?
Pirmais meegjinaajums - Windows XP
Ar nelielu piespieshanos izdevaas instalaacijai iegalvot ka nu luuk instaleesimies uz USB iekaartas ne uz laokaalaa diska, negribiigi bet instalaacija piekrita. Vienu gan taa nespeeja pienjemt - ka no USB diska ir iespeejams boototies, naacaas vien aprobezhoties ar magjiskaas rindinjas multi(0)disk(0)rdisk(1)partition(1)\WINDOWS="Microsoft Windows XP Professional" /fastdetect pievienoshanu lokaalajam boot.ini
Instalaacija beidzaas veiksmiigi. Uraaa!!! Bet bija par agru priecaaties. Pirmo reizi palaizhot jauno sisteemu WinXP laipni izmeta zilu logu un diezgan aizvainotaa tonii nolamaajaas ka nevar piekljuut adresei 0x0000007B un viss. Paris reizes paarinstaleejos, izmisiigi mekleeju forumos atbildes... Bet kaa pret mietu atduuros, taa tur pat arii palikos.
Otrais meegjinaajums - Mandriva Linux
Sheit naaktos piemineet, ka peedeejo reizi meegjinaaju linuxu instaleet pirms kaadiem gadiem 4iem, kas beidzaas ar gandriiz visu lokaalo datu zaudeeshanu un vairaaku nedeelju mociibaam lai atguutu atpakalj kaut sencha dokjus, bet tas jau ir cits staasts. ;)
Saakums diezgan liidziigs - ieskaidrojam instalaacijai ka neaiztiekam lokaalo bet attaalinaato disku (iizii). Taalaak naacaas pamociities, jo redz - instalaacija ja pat izmanto automaatisko partiiciju daliishanu un tad turpina ar formateeshanu, nespeej to pareizi veikt jo redz, nespej shamais noformateet manu partiiciju sda5 formaataa ex3. Tad nu izmantoju manuaalo formateeshanu un disku monteeshanu kas bija pieejama instalaacijas laikaa. Taalaak instalaacija socijaas bez nekaadaam probleemaam, ja neskaita aizkjershanos ar displeja draiveri un tiikla karti.
Nu ko, starteejam aukshaa? Neliels iespringums... Sisteema laadeejas, laadeejas. Taa pirmaa kljuuda - nemaakam piemonteet swap partiiciju jo taas itkaa nemaz neesot, lai gan pac atceros ka to pieliku. OKi, optimisms kriitas, bet sisteema laadeejas taalaak... Jep, redz kur login screens. Tik taalu esam tikushi. Taa, izveelamies parasto lietotaaju, ievadam paroli un kaa X logus izveelamies KDE... spiezham OK, taa, taa jau domaaju atkal kljuudas pazinjojumi, shoreiz jau taadi pasveshaaki (lai gan tuvaakaas nedeeljas laikaa tie palika tik pierasti un iepaziiti, vareetu domaat ka man pat veidojas kaadas tuvaakas attieciibas ar tiem), jo kaa jau teicu neesu nekaads profinjsh linux lietas.
Tikai neliels uzskaitijums
- can not comunicate //.DCOPserver_localhost_0
- can not write to /home/muntis
- un citi diezgan daudz izsakoshi pazinjojumi
Tad peec kaartas laidu citus pieejamos X logus. Gnome man atteicaas starteeties iemeslu nemaz nezinjojot. Vieniigais kas mani nepieviila bija IceWin. Bet biju noleemis ka man tomeer gribas KDE un tas saakumaa lecoshais erors arii nelikaas simpaatisks. Tad nu saaku to linuxu pamatiigi chakareet.
Taalaakais ir gruuti un arii paaraak gari aprakstaams(taa jau pa garu sanaaca). Piemineeshu tik ka chakareshanas laikaa paarinstaleeju visu sisteemu (tai skaitaa partitionings un formatings) kaadas reizes 20it - nepaarspiileeju.
Beidzot tomeer izlaidaas palaizt, ar dazhiem apgraizijumiem un citaam neprecizitaateem, bet tomeer izdevaas. Paaris secinaajumi:
- Tikliidz kaa uzinstalee Mandrivia, noteikti paarsleedzam buutoshanos un loginu konsoles rezhiimaa. Tas ir daudz eertaak, gan vieglaak ielogoties/izlogoties, ja tas jaadara paardesmi reizes vienas sesijas laikaa, gan Midnight Comander eertaak un aatraak lietot.
- Pashreiz esoshaa instalaacija (10.1 versija) nejeedz nedz USB diskus formateet nedz to piemonteet pareizi. Naaksies vien pasham caur control centru paarformateet partiicijas un pamodificeet
/etc/fstab failinju - Swap partiiciju veel neizdevaas izveidot, jaapameklee kaads tuulis, liidziigs PartitionMagic bet prieksh Linux
- FireFoxis lido uz vella paraushanu, pashlaik liekas ka aatraak nekaa windozee, tik kautkaadas probleemas ar fontiem - uz mana LCD ne paaraak labi izskataas.
- Naakamais solis bija uzinstaleet kautko liidziigu Winampam. Atradu sofinju, sauktu par XMMS. Ekraanshaavinji man pilniigi apmierinaaja, tad nu metos instaleet. Un atkal naacaas apstaaties. Shoreiz gan divu iemeslu deelj. Pirmais - bij jau nakts uz pirmdienu (kautkur taa ap vieniem). Otrais - izraadaas shis softinjsh ir atkariigs no vairaakaam citaam treshaas partijas biblotekaam. Tad nu man radaas jautaajums. Vai ir kaada aplikaacija (pilniigi iespeejams, ka taa jau ir integreeta linuxaa, papildus jau uzinstaleeta fiicha, vai vismaz pieliekama klaat.), kuru anglju meelee vareetu saukt par Library Dependency Manager. Nosaukums praktiski izsaka vissu, ko es no taas veelos un tas ir:
- Iespeeju apskatiities jau uzinstaleetaas biblotekas.
- Iespeeju atjaunot/noinstaleet utt. taas
- Iespeeju apskatiit kura bibloteka kuru izmanto
- Jaunas biblotekas instalaacijas laikaa pusliidz automaatiski piedaavaat instaleet(noraadiit celju/versiju utt.) papildus nepiecieshamaas treshaas partijas biblotekas
Tas nu arii pagaidaam viss. Veel taaljsh celjsh veicams shai prieksh manis veel neiepaziitajaa pasaulee....Current Music: Bob Marley - Acoustick Medley |
| Pasaakums | May. 23rd, 2005 @ 01:26 pm |
|---|
|
Paluudza informeet, tad nu es arii informeeju:
17. jūnijā - Latvijas okupācijas dienā - apvienība "Visu Latvijai!" rīkos sapulci, atgādinot par 1940.gada okupāciju un nenovērstajām okupācijas sekām. Pasākums būs neparasts, tas tiks papildināts gan ar teatralizētu uzvedumu, gan citām interesantām aktivitātēm. Būs ko redzēt! Lūdzam jau tagad gatavoties dalībai un informēt par pasākumu citus! Eiropai jādzird ne tikai Ždanoka, bet arī latvieši!
 |
|
|