Cirmuļa atklāsmes - Komentāri

nupat atkal sāku domāt (sasodīc! atkal jau) - šovakar satikšu vienu cilvēku, kurš man kaut ko noderīgu iemācīs par mūziku. es uz to ļoti ceru. bet solījumu nekādu nav - and that's fine with me, really! - tikai esmu nedaudz uzvilcies. ceru tomēr.

kā lai sakoncentrējas uz vienkāršo faktu, ka dzīvē ir daudz notikumu un katrs nākamais nebūt nav izšķirošs?

es vispār domāju, ka dzīvē nav izšķirošu notikumu. lai gan nepārtraukti tos meklēju.

tagad es iztēlošos, ka sēžu lotosa pozā, nevis uz datorķebļa, ka apkārt man šalc ūdenskritumi, nevis klabinās klaviatūras un krekšķinās krekšķi, un galu galā, ka esmu baigi līdzsvarotais, un tagad es rūpīgi un centīgi apzināšos, ka viegli optimistiskais notikums šovakar varētu mani pavirzīt par dažiem soļiem pretim kaut kam pastāvīgam vaļaspriekam līdzīgam, bet varētu arī nekur nepavirzīt, un no jauna iepazīti cilvēki varētu izrādīties jauni draugi, bet var arī būt, ka tikai no jauna iepazīti cilvēki.

grūti būt pesimistam. ilgi jāmācās, ilgi praksē jāiet.