| 30. Nov 2006 16:45 tas joks ir tāds,
ka es neatzīstos,
kad tu redzi, ka gaudoju
kad redzi, ka rīstos,
tas joks ir tāds,
ka es neatzīstos.
mani baksta, rauj spārnus,
ar pirkstu rāda,
pie akmens sienas ar
tērauda naglām mana āda,
mani baksta, rauj spārnus,
ar pirkstu rāda.
es stāstu, cik baisi,
cik vientuļi, drēgni,
pesi- un ego-isma
nepiekāpīgie rēgi,
cik viņi ir baisi,
cik vientuļi, drēgni.
bet tomēr es neskumstu tā,
un es neraudu tā,
mani atmiņas, sāpes
un baudas nevajā,
es neskumstu tā,
es neraudu tā.
tas joks ir tāds,
ka es neesmu skumjais,
bet neatzīstos. ir doma    |
