| 23. Nov 2006 14:04 kā, pie velna, tas notika?
esmu kļuvis atkarīgs no bezjēdzīgas rakstīšanas.
no bezjēdzīgām pārdomām.
vēlos pazust.
mazliet.
vai pavisam.
nu.
nu kad tu norocies savā pasaulē, kad nekā cita nav, kad viss, kas notiek ar tevi, notiek ar visu pasauli, jo vienkārši tu esi visa pasaule.
nu.
nu vienvārdsakot infantilisms.
un ir bezjēdzīgi tā rakstīt, jo nu tādas runas nekas nav.
lai būtu mākslinieks, ir jāprot sagrozīt patiesību līdz nepazīšanai, samīcīt to, izmērcēt, samīdīt kājām un izvēdināt uz balkona margām, un, kad tā vairs neizskatās ne pēc kā, tad sagriezt un nosaukt par Monu Lizu. un lai citi tad domā, ko tas nozīmē. un, ja mākslinieks ir patiešām labs, tad vems tikai tie, kas būs sapratuši vemšanas ideju viņa mākslasdarbā.
vēlos pazust.
pārāk bieži.
it kā man būtu 14 gadi.
idiots.
nu riktīgs idiots.
pēc visiem dostojevskiem idiots.
pēc visiem šekspīriem idiots. ir doma    |
