Cirmuļa atklāsmes -

visu laiku galvā skan - kā no sazin kādām svešpasaules dzīlēm:

muestrame... muestrame... muestrame...

es arī saku: tu vari uzticēt man savu noslēpumu, tu vari man uzticēt visus savus noslēpumus - es nevienam neteikšu, es ne ar vienu nerunāju.

bet tad saprotu pats - es arī nevienam neteiktu.
kas pateikts, ir jau pa pusei zudis.
un dažreiz visas mocības tomēr gribas paturēt - kaut vai tikai tāpēc, ka tās vienīgās atgādina par laimi.