| 16. Nov 2006 11:05 mani vajā neskaidra, bet pamatīga nojausma, ka kaut kas bija šodien norunāts, tikai neatceros - kas.
pie zobārsta?
ne.
ar draugiem?
ne.
pie friziera?
ne.
bet gribas man nogriezt savas garās zeltainās cirtas, lai es mazāk līdzinātos tam bezgalskaistajam dzejolim. kā nu tur bija.
uhhh, šitais nav tais, bet nu... palasies:
No soy nada
Nunca seré nada
No puedo querer ser nada
Aparte de esto, tengo en mí todos los sueños del mundo.
(Fernando Pessoa)
ehh... uhh... ohh...
atbrīvojiet kāds mani! ai, nu labi. gan jau. pats. visu pats.
ā, nu re - Bekers viņu sauca, Bekers - Bécquer
un bija tur apmēram tā:
"Mi frente es pálida; mis trenzas, de oro;
puedo brindarte dichas sin fin;
yo de ternura guardo un tesoro.
¿A mí me llamas?" "No; no es a ti."
vai ne?
neviens jau negrib tāds būt, a kuru neviens nellama.
visiem vajag, lai kāds viņus busca, lai kāds llama.
le dicen CELOS! ir doma    |
